No 1896. gada 1. augusta līdz 15. septembrim Rīgā saistībā ar Viskrievijas X arheoloģisko kongresu notika Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Tagadējā Latvijas Nacionālā teātra vietā, tolaik vēl neapbūvētā laukumā starp pilsētas kanālu un Lielo Jēkaba ielu (mūsdienās Kronvalda bulvāri), speciāli izstādei uzcēla pagaidu paviljonus un seno un jaunāko laiku zemnieku mājokļu rekonstrukcijas, kurās bija izvietoti vairāk nekā 8000 priekšmeti. Izstādē 18 tematiskajās nodaļās rādīja vērienīgu latviešu kultūrvēstures un jaunāko sasniegumu panorāmu.
Izstādes brīvā dabā ar tām īpaši būvētiem pagaidu paviljoniem tālaika Eiropā un Latvijas teritorijā nebija nekāds jaunums. Pasaules izstādes, kur pilsētu laukumos izstādēm iekārtoja apstādījumus, veidoja grantētus celiņus un būvēja pat vairākus simtus pagaidu paviljonus, Eiropā iepazina 19. gadsimta vidū. Kopš tā laika arī Latvijā par neatņemamu kultūras un saimnieciskās dzīves sastāvdaļu bija kļuvušas lauksaimniecības, rūpniecības, amatniecības izstādes, kopš 19. gadsimta 80. gadiem arī kultūrvēsturiskās izstādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
