Pēc viņas stāstītā, ordeni 1740.gadā izveidoja karalis Frīdrihs II Lielais un tas kļuva par augstāko militāro un civilo sasniegumu apbalvojumu Prūsijā, bet vēlāk tika pieņemts visā Vācijā. Šo ordeni piešķir tikai kā atzinību par ārkārtas personīgo sasniegumu, nevis kā vispārēju marķieri sociālā statusa atzīšanai, skaidroja Zemzare, piebilstot, ka ordeņa domi vada Vācijas prezidents, bet ar ordeni apbalvotā persona tiek iecelta par ordeņa biedru uz mūžu, līdzīgi kā tas ir ar Apvienotās Karalistes Britu Impērijas ordeni.
Kā norādīja Zemzare, Krēmers ir pirmais šo ordeni saņēmušais vijolnieks. Ordeņa piešķiršanas pamatojumā norādīts, ka Krēmera kā vijolnieka un mākslinieciskā vadītāja interpretācijas respektē labākās tradīcijas, bet tajā pašā laikā ir svaigas, oriģinālas un dzīvas. "Krēmera interese par mūsdienu komponistiem un jauno mūziku ir intensīva un noturīga, un viņš bez šaubām ir veicinājis tās attīstību vairāk nekā jebkurš cits starptautiski veiksmīgs solists," teikts ordeņa piešķiršanas pamatojumā.
Kā ziņots, ar daudziem koncertiem Eiropā, ASV un Āzijā Krēmers šogad svin savu 70.dzimšanas dienu, bet viņa izlolotais kamerorķestris - dibināšanas 20.gadadienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
