Vietas, kur tapa šedevri: 15 pasaulslavenu rakstnieku nami  (8)

Ja radošās darbības pirmsākumos nereti dzirdēts par apskretušām istabiņām īres namu bēniņos, tad karjeras plaukumā šie spalvas kāta pavēlnieki varēja atļauties mitināties krietni vien glaunākos namos, kuri stāstus par saviem kādreizējiem slavenajiem iemītniekiem lepni stāsta vēl šodien.

Gadu pēc iestūrēšanas laulības ostā – 1837. gadā – slavenais angļu rakstnieks ievācās šajā Džordža laika namā Londonas centrā. Tieši šeit viņš sarakstīja Oliveru Tvistu, padarot namu slavenu. 1925. gadā ēku pārveidoja par Čārlza Dikensa muzeju, kurā apskatāmas labākās relikvijas no rakstnieka dzīves.

Edīte Vortone (1862 – 1937) ir amerikāņu rakstniece, kas literatūras pasaulē pazīstama ar precīzu 19. gadsimta beigu un 20. gadsmta sākuma Ņujorkas sabiedrības atainojumu. Viņa arīdzan ir pirmā sieviete, kas jebkad saņēmusi Pulicera balvu literatūrā, kļūstot ne vien par ievērojamu personību literatūras pasaulē, bet arī interjera dizainā. Tieši interjeram 1897. gadā bija veltīta viņas pirmā grāmata "Māju dekorēšana" ("The Decoration of Houses"), kurā viņa dedzīgi iestājās par to, ka interjera dizains ir arhitektūras novirziens.

Tikko pārcietis tēva pašnāvību un "sagremojis" pozitīvo emociju gūzmu, ko radīja viņa otrā romāna "Ardievas ieročiem" ("A Farewell to Arms") laišana tautās, Ernests Hemingvejs (1899 – 1961) kopā ar ģimeni 1931. gadā pārvācās uz Kīvestu (Key West). Spāņu kolonistu nams, kurā rakstnieks sarakstīja leģendāros stāstus "Kilimandžāro sniegi" un "Fransisa Makombera īsā un laimīgā dzīve", būvēts no vietējā kaļķakmens, savukārt 1968. gadā to atzina par nacionālas nozīmes vēsturisko pieminekli.

Pēc tam, kad 1918. gadā sabiedrotie un vācieši parakstīja līgumu par karadarbības izbeigšanu, F. S. Ficdžeralda (1896 – 1940) militārais dienests beidzās ar pamatapmācībām. Nevienam nezināmais rakstnieks 1919. gadā ievācās savu vecāku mājā Saintpolā, Minesotā. Jauns, ambiciozs un pilns radošās enerģijas šeit viņš uzrakstīja savu pirmo un arī veiksmīgāko romānu "Šaipus paradīzes".

1850. gadā amerikāņu rakstnieks Hermans Melvils (1819 – 1891) kopā ar savu ģimeni ievācās sinepju krāsas namā Pitsfīldā, Masačūsetsā. Tieši šeit viņš radīja vienu no slavenākajiem darbiem visā literatūras vēsturē, proti, jūras piedzīvojumu romānu "Mobijs Diks". Mūsdienās šis nams ir iekļauts valsts nozīmes vēsturisko vietu sarakstā.

Pats rakstnieks šo vietu dēvē par savu "nepieejamo literāro cietoksni". Jasnajā Poļanā 1828. gadā viņš piedzima, bet 1910. gadā tika apglabāts, pa vidu radot savus meistardarbus "Karš un miers" un "Anna Kareņina".

1857. gadā amerikāņu rakstnieces un dzejnieces Luīzas Mejas Alkotas (1832 – 1888) tēvs Eimoss Bronsons Alkots (Amos Bronson Alcott) Konkordā, Masačūsetsā iegādājās divas mājas un apvienoja tās vienā lielā ģimenes mājā. Tieši šeit Alkota guva iedvesmu un 1968. gadā sarakstīja "Mazās sievietes".

No 1874. līdz 1891. gadam Semjuels Lenghorns Klemenss, kurš pasaulei labāk pazīstams ar pseidonīmu Marks Tvens (1835 – 1910) kopā ar savu jauno ģimeni dzīvoja šajā Viktorijas laikmeta gotikas stila namā Hārtfordā, Konektikutā. Augšstāvā atradās biljarda istaba un Tvena darba kabinets, kurā viņš sarakstīja dažus no saviem nu jau teju par leģendām kļuvušajiem darbiem – "Toma Sojera piedzīvojumi", "Princis un ubaga zēns" un "Haklberija Fina piedzīvojumi".

1852. gadā amerikāņu rakstnieks Natenjels Hotorns (1804 – 1864) Konkordā, Masačūsetsā iegādājās šo 18. gs. namu, kur arī radīja dažus no saviem pēdējiem veikumiem literatūrā. 1962. gadā rakstnieka rezidence tika iekļauta valsts nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.

Londonā dzimušais un augušais dzejnieks, rakstnieks un kritiķis Roberts fon Ranke Greivss (1895 – 1985) uz Maljorku pārvācās pēc šķiršanās no sievas un pašnāvības mēģinājuma. Šajā Spānijas salā rakstnieks nodzīvoja līdz sava mūža beigām, radot arī savu slavenāko dabu "Es, Klaudijs".

Rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs sers Valters Skots (1771 - 1832) radoši izpaudās ne tikai literatūrā, bet arī arhitektūrā un interjera dizainā. Savu ekstravaganto Skotijas lauku māju Abotsfordā viņš sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, lielākoties tā dizainu izstrādājot pats, sadarbojoties ar arhitektu Viljamu Atkinsonu.

Aptuveni 100 romānu autors, amerikāņu šausmu un fantāzijas žanru pārstāvis Stīvens Kings (1947) nav radījis gluži jaunu nišu literatūrā kā Tvens vai Hemingvejs, taču ar saviem kulta darbiem "Mirdzums" un "Mizerija" neapšaubāmi atstājis neizdzēšamas un ietekmīgas pēdas pasaules literatūrā. Attēlā redzama rakstnieka savrupmāja Bangorā, Mainas štatā.

Pēc Napoleona III nākšanas pie varas franču rakstnieku Viktoru Igo (1802 – 1885) izsūtīja trimdā. Neilgi viņš mitinājās Briselē, taču pēcāk 1885. gadā pārvācās uz Gērnsiju – nelielu salu, kas atrodas starp Franciju un Angliju. Tieši šeit viņš radīja vienu no saviem slavenākajiem darbiem "Nožēlojamie" (1862).

Viena no apziņas plūsmas pionierēm, angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa (1882 – 1941) šajā rāmajā 17. gadsimta Austrumsaseksas kotedžā kopā ar savu vīru Leonardu Vulfu dzīvoja no 1919. gada līdz pat savam pašnāvības brīdim. Šeit viņa strādāja pie tādiem romāniem kā "Deloveja kundze" un "Uz bāku", kā arī rīkoja slavenās Blūmsberijas pieņemšanas, kur izklaidējās tādi literārie spīdekļi kā Tomass Stērnss Eliots un Eduards Morgans Forsters.

Pēc veiksmīgi pārdotas virknes stāstu, 1930. gadā Nobela balvas laureāts Viljams Folkners (1897 – 1962) iegādājās namu Oksfordā, Misisipi, kur kopā ar ģimeni nodzīvoja līdz pat sava mūža beigām. Sešus gadus pēc rakstnieka nāves to iekļāva valsts nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.