Vairākas desmitgades Hitlers Vācijā bija tabu, taču tas pamazām sāka mainīties pēc 2004. gada filmas "Sakāve" ("Downfall"), kas atainoja diktatora mūža pēdejās dienas, kā arī 2010. gadā sarīkotā pirmā izstāde par nācijas kauna traipu "Hitlers un vācieši: nācija un noziegums" ("Hitler and the Germans: Nation and Crime") Vācijas vēstures muzejā Berlīnē, raksta aģentūra "Reuters".
Izstāde "Hitlers – kā tas varēja notikt" ("Hitler – how it could happen") ir ierīkota Berlīnes bunkurā, ko izmantoja civiliedzīvotāji Otrā pasaules kara bumbu uzlidojumu laikā. Šis bunkurs atrodas tuvu oriģinālajam bunkuram, kurā mitinājās Hitlers, kad Berlīni bombardēja. Tiesa, tas publiski apmeklētājiem nav pieejams.
Izstādē eksponēta Hitlera dzīve no pašas bērnības Austrijā, ietverot viņa pēcākās radošās izpausmes glezniecībā un karavīra pieredzi Pirmajā pasaules karā, visbeidzot nonākot pie uzkāpšanas uz varas pjedastāla. Savukārt citi eksponāti fokusējas uz koncentrācijas nometnēm, masu slaktiņiem un holokaustu, kurā kopumā bojā gāja seši miljonu ebreju.
Ekspozīcijas noslēgumā apskatāma kontroversiāla bunkura istabas rekonstrukcija, kurā Hitlers 1945. gada 30. aprīlī padarīja sev galu. Modelis ar vectēva pulksteni, dīvānu ar ziedu apdruku un skābekļa tvertni atrodas aiz stikla, un ap to ir uzstādītas novērošanas kameras, jo apmeklētājiem ir aizliegts fotografēt.
Izstādes kurators Vīlands Gībels (Wieland Giebel) žurnālistiem atklāj, ka saņēmis pārmetumus par Hitlera "nāves istabas" iekļaušanu ekspozīcijā, taču viņš savai aizstāvībai saka: "Šī istaba ir vieta, kur noziegumiem tika pielikts punkts, kur viss beidzās, tāpēc mēs to rādām."
Vaicāts par iemeslu šādas izstādes rīkošanai, Gībels atklāj, ka cēlonis meklējams viņa bērnībā, kad kopā ar draugiem spēlējušies pēckara gruvešos. Viņš nav varējis saprast, kā izcēlās Otrais pasaules karš un varēja notikt holokausts, tāpēc izstāde radīta kā mēģinājums uz šo jautājumu atbildēt.
"Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vācieši jutās pazemoti Versaļas līguma dēļ," saka Gībels, atsaucoties uz 1919. gadā parakstīto vienošanos, kā rezultātā sakautajai Vācijai nācās maksāt milzīgas kompensācijas. "Tai pat laikā ne tikai Vācijā, bet arī Eiropā bija antisemītisms... Un Hitleram šis antisemītisms un tā dēvētais "kaunpilnais Versaļas miers" palīdzēja mobilizēt cilvēkus," piebilst 67 gadus vecais izstādes kurators.
Gībelam ir arīdzan personiska saikne ar attiecīgo tēmu, jo viens viņa vectēvs bija daļa no šāvēju komandas, bet otrs ebrejus slēpa. Viņš arī vēlas ar izstādi parādīt, cik ātri ir iespējams izpostīt demokrātiju, un nodot vēstījumu, ka nedemokrātiskas kustības ir jāiznīcina jau pašā saknē.
Divu mēnešu laikā izstādi ir apmeklējuši 20 tūkstoši cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
