Attēls No1 - Filmas režisors Tālivaldsi Margēvičš filmēšanas laukumā
Foto: Publicitātes foto
Ar scenāristu un režisoru Tālivaldi Margēviču tiekos leģendārajā Šķērsielā, par kuru pats viņš savulaik izteicies, ka šajā vietā ar viņu noticis viss labais un arī viss sliktais. Par slikto vaicāt neņemos, taču zinu, ka "Šķērsiela" ir vienīgā latviešu dokumentālā filma, kas jebkad saņēmusi Eiropas Kino balvu. Nu, pateicoties Latvijas simtgades filmu programmas atbalstam, viņš ir ķēries pie filmas par Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu. Gan Meierovica dzīvesstāsts, gan arīdzan līdzšinējie mēģinājumi uzņemt par viņu filmu ir dažādu šķēršļu un nelāgu sakritību caurvīti. Par to arī mūsu saruna. Par filmu, kuras nebija, bet būs.

Trīs Šķērsielas filmas ("Šķērsiela", "Jaunie laiki Šķērsielā" un "Kapitālisms Šķērsielā"), kā arīdzan pērn iznākusī grāmata "Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags" bija ar personisku saistību ar varoņiem un vietu. Vai arī ar Zigfrīdu Annu Meierovicu jūs saista kas vairāk? Kāpēc ķērāties klāt "filmai, kuras nebija"?

Zināmā mērā šī tēma ir saistīta arī ar Šķērsielu. Eduards Bērziņš, kurš te dzīvoja un par kuru es jau sen interesējos, no mūsu strēlniekiem izvēlējās galējo virzienu kopā ar boļševikiem, kaut gan viņa motīvs arī bija neatkarīga Latvija. Cita lieta – kādai politiskajai iekārtai viņš dotu priekšroku. Tas bija viens ceļš. Bet bija otrs ceļš, ko izvēlējās Meierovics, turklāt abi to izdarīja gandrīz vienlaikus.

Zigfrīds Anna MeierovicsLatvijas filmas Latvijas simtgadeiZigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit