Pieci slaveni mākslas darbi, kas nejauši tika sapostīti vai iznīcināti  (6)

To skaitā ir arīdzan tādi, kuri bojāti, pazuduši vai iznīcināti transportējot, tikuši "iesaistīti" karadarbībā, cietuši muļķīgu kļūdu un apstākļu sakritību rezultātā vai vienkārši "izgaisuši" no zemes virsas. Vairākos gadījumos mākslas darbu fotoattēli vai kopijas ir palīdzējuši tos pēcāk rekonstruēt.

Piedāvājam iepazīties ar pieciem slaveniem mākslas darbiem, kuri savulaik krituši likteņa, vēsturisku notikumu vai vienkārši neapdomīgu cilvēku nežēlastībā.

Vācu-amerikāņu gleznotāja Emanuela Gotlība Loices slavenākā glezna "Vašingtons šķērso Delavēras upi" ("Washington Crossing the Delaware") Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā aizņem veselu sienu, taču tā nebūt nav mākslinieka oriģinālā versija par tajā attēlotajiem notikumiem. 378,5 X 647,7 centimetrus lielajā gleznā redzams pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons Trentonas kaujas laikā agrā rītā no slēpņa šķērsojam Delavēras upes ledainos ūdeņus.

Vācu imigrants, kurš bērnību pavadīja ASV, atgriezās dzimtenē brīdī, kad bija tapušas trīs dažādas versijas par vēsturisko brīdi. Oriģinālā glezna "neizdzīvoja" pat gadu. 1850. gadā ugunsgrēks nopostīja mākslinieka studiju. Glābšanas darbu laikā gleznas oriģinālu izgrieza no rāmja, saplēšot to vairākās vietās.

Tiesa, pēcāk tai pašā gadā gleznu atjaunoja un to iegādājās Brēmenes muzejs "Kunsthalle", kur tas atradās līdz Otrā pasaules kara vidum. 1942. gada 5. septembrī netiešs Sabiedroto lidmašīnas raidīts šāviņš mākslas darbu iznīcināja. Diezgan paradoksāli un gana ironiski, ka Loices glezna karu atainoja varonīgā godībā, taču to iznīcināja kara aukstā vienaldzība.

Kurbē glezna, kurā atainoti divi strādnieki ceļmalā skaldām akmeņus, ir viens no mākslas vēstures ievērojamākajiem darbiem. Tas ir izcils piemērs reālismam – stilam, kas tēlotājmākslā ieviesa krasas izmaiņas, atainojot neglīto un ikdienas dzīves sūrumu pretstatā līdzšinējai mākslas tradīcijai izcelt pārticību un reliģiju, raksta "Artsy".

"Akmeņu skaldītāji" kopā ar vēl aptuveni 90 citiem darbiem pēcāk nonāca vācu uzņēmēja Maksa Heinriha Eduarda Prolla-Heuera (Max Heinrich Eduard Pröll-Heuer) īpašumā. Drēzdenē visu mūžu mītošais nekustamā īpašuma magnāts un krāsu ražotājs savus guvumus ziedoja "Gemäldegalerie Alte Meister" modernās mākslas kolekcijai.

1945. gadā britu un amerikāņu spēki uzsāka Drēzdenes bombardēšanu, nopostot pilsētas centru un nogalinot vismaz 25 000 cilvēku. Šo uzlidojumu laikā tika iznīcināta arī glezna "Akmeņu skaldītāji" un vēl 20 darbi no Prolla-Heurera kolekcijas. Līdz mūsdienām pēc attiecīgajiem notikumiem aptuveni 450 mākslas darbu no Drēzdenes galerijām vēl aizvien nav atjaunoti.

Fotogrāfija, kurā redzami 11 celtnieki, ieturamies uz debesskrāpja metāla konstrukcijas, ir viens no pazīstamākajiem Ņujorkas attēliem, kā arī Lielās depresijas simbols, taču par to ir ļoti maz zināms – vien tās uzņemšanas gads, taču ne auors. Arī fotogrāfijā redzamo strādnieku identitātes uz mūžiem paliks vēstures baltais plankums, lai arī daudzi centušies pierādīt, ka tieši viņi redzami ikoniskajā attēlā.

Jebkura mūsdienu versija, visticamāk, ir jau reprodukcijas reprodukcija. Oriģinālā negatīva stikla plāksne atrodas Betmana arhīvā ("Bettmann Archive") Pensilvānijā. Tai trūkst ievērojams gabals augšējā kreisā stūra, bet pēc nomešanas 1996. gadā tā ir sadalījusies piecās daļās, tā kā tuvākajā laikā jaunas fotogrāfijas no tās noteikti attīstītas netiks. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai viens oriģinālattēls, kas 2017. gada sākumā tika izstādīts "Frieze" galerijā Ņujorkā. To varēja iegādāties par 126 500 ASV dolāru.

1998. gada 2. septembrī aviolīnijas "Swissair" lidaparāta piloti, kuri gaisa kuģi stūrēja no Ņujorkas uz Ženēvu, ziņoja par dūmiem kabīnē. Elektriska bojājuma izraisīts ugunsgrēks lika lidaparātam iegāzties Atlantijas okeānā – mazāk nekā 10 minūšu attālumā no ārkārtas nolaišanās vietas Halifaksā. No 229 pasažieriem un apkalpes locekļiem neizdzīvoja neviens.

Gaisa kuģa kravas sarakstā bija arīdzan aptuveni 50 kg skaidras naudas un zelta, teju divi kilogrami dimantu, aptuveni seši kilogrami pulksteņu un rotaslietu, kā arī viens mākslas darbs – leģendārā kubisma gleznotāja Pablo Pikaso "Gleznotājs" ("Le Peintre"). Tas bija viens no sešiem 1963. gadā Pikaso radītajiem darbiem, kuros redzams bārdains mākslinieks. Tolaik pazudušā mākslas darba vērtība tika lēsta ap 1,5 miljoniem dolāru. Lai arī glābšanas darbos tika atrasts daudz atlūzu un cilvēku mirstīgo atlieku, vērtslietas nav atrastas līdz pat šodienai.

Pikaso darbi likteņa nežēlastībā krituši veselas divas reizes. 2006. gada rudenī kazino magnāts Stīvs Vins (Steve Wynn) piekrita pārdot Pikaso "Sapni" ("Le Rêve") investīciju menedžerim un mākslas entuziastam Stīvam Koenam (Steve Cohen). Abi bija vienojušies par satriecošu cenu, proti, 139 miljoniem ASV dolāru – jebkad augstāko vēsturē par vienu mākslas darbu. Taču divas dienas pēc vienošanās Vins, kurš sirgst ar acu slimību, kas ietekmē viņa perifēro redzi, savā identiska nosaukuma kazino, proti, "Sapnis", izklaidēja draugus. Pasākuma laikā viņš nejauši ar savas labās rokas elkoni izdūrās cauri vērtīgajam mākslas darbam, kurā attēlota tobrīd 17 gadus vecā Pikaso mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Thérèse Walter), raksta "Time".

Abi kungi uz šo situāciju spēja reaģēt gana cienīgi un ar humoru, vienošanos atzīstot par spēkā neesošu. Tiesa, tālākie notikumi gan vairs nebija tik gludi. Kad atjaunotais mākslas darbs tika novērtēts par 85 miljoniem dolāru, Vins no saviem apdrošinātājiem tiesas ceļā vēlējās piedzīt starpību.