Templis tapis pēc mākslinieku Deivida Makdermota un Pītera Makgofa ieceres. Tas būs atvērts sabiedrībai piecas dienas nedēļā un būs pieejams privātu ceremoniju rīkošanai, tostarp arīdzan kāzu.
Īru rakstniekam un dramaturgam Oskaram Vaildam 1895. gadā par homoseksuāliem sakariem tika piespriesti divi gadu spaidu darbos, ko viņš izcieta galvenokārt Redingas pilsētā Anglijas dienvidos.
"Viņš mūs visus mudināja dumpoties, jo cilvēkiem piemītoša īpašība ir būt dumpīgiem, iekustināt sabiedrību, būt individuāliem," sacīja kuratore Alisona Džindžerasa, kura organizēja šo projektu.
Makdermots sacīja, ka šis templis kā vieta, kas ir "brīva no reliģiskas doktrīnas, godina nozīmīgu vēsturisku figūru, kas sagatavoja ceļu ilgajai cīņai par vienlīdzīgām tiesībām gejiem, lezbietēm, biseksuāļiem un transpersonām".
Mācītājs Džefs Velss atzinīgi novērtēja jauno veidojumu, sakot, ka tas "dziļi atbilst šīs draudzes ētosam, kuru mēs saucam par radikāli iekļaujošu".
Baznīca, kurā ir spēcīgs LGBTQ kontingents, atrodas Manhetenas rajona Griničvilidžas mikrorajonā, ka ir mūsdienu LGBTQ kustības šūpulis.
"Oskara Vailda templis" izveidots pagraba kapelā, kura svētdienās turpinās kalpot kā nedzirdīgo draudzes locekļu lūgšanu vieta. Tā noformējums atgādina par 1882. un 1883. gadu, kad Vailds lekciju turnejā apmeklēja Ameriku.
Tempļa galvenais objekts ir altāris, kas uzcelts ap Vailda statuju, kura ir izgrebta no koka, bet atgādina marmoru. Uz pjedestāla ir uzrakstīts numurs, kas bija piešķirts Redingas cietumniekam Vaildam.
Kad Vailds pēc soda izciešanas dzīvoja trimdā Francijā, viņš sarakstīja "Redingas cietuma balādi", kā pseidonīmu izmantojot šo cietumnieka numuru C33.
Pie tempļa sienām karājas septiņas gleznas, kurās atspoguļota Vailda prāva un ieslodzījums, balstoties uz to atspoguļojumu laikrakstos. Par iedvesmu tām kalpoja Kristus Krusta ceļa gleznas Avranšas katedrālē Francijā.
Visi ienākumi no privātiem pasākumiem un ziedojumi šim templim tiks izlietoti, lai atbalstītu LGBTQ jauniešus, kuriem draud bezpajumtnieka liktenis.