Oriģinālprozas rubrikā lasāmi Riharda Bargā, Rvīna Vardes un Andra Kupriša darbi, tulkotās prozas sadaļā – ukraiņu rakstnieka Vladislava Ivčenko novele "Stāvam" Māras Poļakovas tulkojumā, kā arī neordinārā igauņu rakstnieka, fiziķa un filozofa Madisa Keiva darbu fragmenti Maimas Grīnbergas tulkojumā.
Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par prozistu un fabulistu Pērsieti, kurš savos darbos rāda dzīvi un cilvēkus 19. gs. modernā industriālisma rītausmā, turpat izlasāms arī viņa stāsts "Acīs krītoši burti".
Žurnālā publicētas Arta Ostupa, Jāņa Tomaša, kā arī Eināra Pelša un Andra Surgunta dzejkopas. Savukārt vācu dzejnieka Johannesa Bobrovska darbus latviskojuši Alda Barone un Sergejs Moreino, – Latviju Bobrovskis iepazinis Otrā pasaules kara laikā, te Kandavā nonācis padomju gūstā.
Igauni Hendriku Lindepū, poļu literatūras tulkotāju un izdevēju, intervējusi Ingmāra Balode. Jauniznākušās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Ieva Kolmane, Zanda Gūtmane, Armands Vijups, Uldis Krēsliņš, Vineta Poriņa, Ieva Lešinska. Eseju par latviešu valodu kā projektu uzrakstījis valodnieks Andrejs Veisbergs.
Socioloģes Baibas Belas un vēsturnieka Ritvara Jansona rakstos izteiktie viedokļi sasaucas ar apaļā galda sarunu "Lietu pārskatīšana", kuras dalībnieki – Atmodas laika politiķi un aktīvisti Baiba Pētersone, Einārs Cilinskis, Vilis Seleckis, Aleksejs Grigorjevs, Iveta Šimkus un Eduards Liniņš, Jānis Vādons pārrunā 90. gados aktuālos jautājumus, kas turpina ietekmēt Latvijas sabiedrības šodienu.
Vēsturnieks Jānis Šiliņš rakstā "Latviešu brīvības divsimtgade" atgādina par dzimtbūšanas atcelšanas nozīmi 19. gasabiedrības modernizācijā un to, kā līdz 1905. gadam šie par lielākajiem uzskatītie nacionālā līmeņa svētki tika svinēti Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Bet literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis stāsta par Augusta Dombrovska "Burtnieku namu" un mecenāta atbalstu rakstniekiem un citām kultūras personībām laikā pirms Pirmā pasaules kara.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Gatis Buravcovs, Sarmīte Māliņa, Zigmunds Lapsa un Roberts Rūrāns.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Nākamais žurnāla numurs iznāks decembrī. Arī 2018. gadā par VKKF piešķirto finansējumu iznāks četri žurnāla numuri.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am.
Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
