Septiņas publiskās bibliotēkas, kas vienlaikus ir arhitektūras meistardarbi  (51)

Tomēr nereti pati bibliotēkas ēka no arhitektūras aspekta jau vien ir ko vērta. Tā tas ir arīdzan šo publisko zinību tempļu gadījumā, starp kuriem atrodas arī viens no mūsu pašu lepnumiem – Gunāra Birkerta Gaismas pils.

Bibliotēka, kas publikai atvērta 1722. gadā, atrodas Prāgas centrā, "Klementinum" kompleksā. Tās galvenajā ēkā atrodas arīdzan vēsturiskā Baroka bibliotēka – halle, kuras izliektās arhitektūras elementi un krāšņās dekorācijas ir palikušas neskartas kopš tā tika uzcelta 1722. gadā.

Iespējams, tās spilgtākais elements ir 18. gadsimta griestu fresku sērija, ko gleznojis čehu mākslinieks Jans Hībelss (Jan Hiebel). Tajās atainotas dažādas mākslas un zinātnes disciplīnas, savukārt pašā centrā atrodas milzīgu globusu kolekcija.

Līdztekus neparastajai Baroka bibliotēkai, kurā atrodas aptuveni 20 tūkstoši grāmatu, "Klementinum" komplekss ir mājvieta vairāk nekā sešiem miljoniem iespieddarbu, kas izvietoti vairākās plašās lasītavās.

Ņujorkas publiskās bibliotēkas galvenā ēka, kas ir viens no pilsētas simboliem, atrodas Piektajā avēnijā. Publikai tā atvērta 1911. gadā un to radījuši arhitekti Džons Mervens Karērs (John Merven Carrère) un Tomass Hastingss (Thomas Hastings). Viņi ir atbildīgi ne tikai par būves marmora fasādi, bet arī par krēsliem, galdiem, svečturiem un pat atkritumu urnām, padarot visu bibliotēku par mirdzošu neoklasicisma "Beaux Arts" piemēru.

Bibliotēkas ikoniskajā Rožu lasītavas griestus rotā izsmalcināti rotājumi, savukārt pašā centrā atrodas freska, kurā attēlots debesjums. Pēc atjaunošanas 2016. gadā gleznojums izskatās vēl iespaidīgāk, radot sajūtu, ka nudien virs galvas atrodas "lūka" uz debesīm.

Šo unikālo bibliotēku radīja kā godinājumu tās vārdamāsai, proti, Aleksandrijas bibliotēkai, kuru iznīcināja ugunsgrēks mūsu ēras 7. – 8. gadsimtā. Ar mērķi no jauna iemiesot savas priekšteces atvērtās domāšanas un mūžīgās zinātkāres garu, šī bibliotēka ir viena no lielākajām antīko liecību glabātājām pasaulē. Tajā atrodas tūkstošiem naudā nenovērtējamu vīstokļu, astoņi miljonu grāmatu, bet gadā to apmeklē teju miljons cilvēku.

Modernā apļveida ēka atrodas pašā Vidusjūras krastā, leņķī "paceļoties" ārā no zemes, tādējādi simbolizējot atdzimšanu no senās bibliotēkas pelniem. Lai arī bibliotēkai nav "tradicionālu" logu, apgaismojumu tās iekšpusē nodrošina pārsteidzoša jumta logu sistēma, apgādājot milzīgo 11 stāvu iekšpusi ar saules gaismu.

Bez milzīgā grāmatu krājuma bibliotēkā atrodas arīdzan vairākas mākslas galerijas, planetārijs un Ēģiptes vēstures muzejs.

Lai arī bibliotēka uzbūvēta un atvērta salīdzinoši nesen – vien 2011. gadā, taču tā par savu inovatīvo dizainu paspējusi saņemt valsts apbalvojumu – "Byggeskikkpris" balvu par sasniegumiem arhitektūrā.

Arhitekti Sīva Helēne Stangelanda (Siv Helene Stangeland) un Reinārds Krofs (Reinhard Kropf) radījuši telpu, kurā sapludinātas robežas starp formu, funkcionalitāti un estētiku. 27 koka "ribas" kalpo gan par fizisku ēkas balstu, gan par grāmatu plauktiem ēkas iekšpusē, gan arī par omulīgām sēdvietām lasītavā.

Arhitekti arīdzan ēkā iestrādājuši enerģijas saglabāšanas elementus, apgalvojot, ka viņu mērķis bija radīt ilgtspējīgu publisko ēku – gan no vides, gan sabiedrības aspekta.

2011. gadā atvērtajā bibliotēkā, kas atrodas Išikavas prefektūras pilsētā Kanazavā, atrodas aptuveni 400 tūkstoši vienību. Masīvo būvi, kas atrodas kastes formas betona un stikla konstrukcijā, projektēja arhitekti Hiroši Horiba (Hiroshi Horiba) un Kazumi Kudo, par ko 2013. gadā saņēma Japānas Arhitektūras institūta dizaina balvu.

Tās ārpusi rotā aptuveni seši tūkstoši dažāda izmēra stikla apļi, radot ilūziju, ka ēkas sienas noklātas ar šķidruma pilieniem. Visu ēkas pirmo stāvu aizņem taisnstūrveida lasītava, savukārt citos stāvos izvietotas konferenču zāles, nodarbību telpas un dučiem darba vietu.

"Mēs vēlējāmies radīt noteiktu "atmosfēru" grāmatām un lasīšanai," bibliotēkas atklāšanā paziņoja arhitekti. Viņu mērķis bija izveidot inovatīvu telpu, kas iedrošina lasītājus uzkavēties ilgāk, nevis vienkārši iegriezties, lai paņemtu grāmatas un dotos mājās.

Francijas publisko bibliotēku vēsture aizsākas tālajā 1368. gadā, kad karalis Šarls V dibināja Francijas Nacionālo bibliotēku. Tiesa, šī konkrētā ēka Parīzes sirdī Rišeljē ielā, kas kā bibliotēka atvērta 1868. gadā, tika uzbūvēta 500 gadus pēc Šarla V. Rišeljē bibliotēkas centrālajā daļā izvietota milzīga lasītava - Ovālā istaba, ko izbūvēja laika posmā no 1875. līdz 1932. gadam. Tās autors ir arhitekts Žans-Luijs Paskāls (Jean-Louis Pascal), kurš pārņēma darbu no bibliotēkas sākotnējā dizainera Anrī Labrusta (Henri Labrouste). Ovālās istabas sienās izbūvēti piecstāvīgi, izliekti grāmatu plaukti, bet tās griestus rotā apaļi jumta logi, kas apgaismo visu telpu.

Bibliotēkā pieejami ne tikai iespieddarbi, bet arīdzan iespaidīga vēsturiska franču mākslinieku darbu kolekcija – sākot no Anrī de Tulūza-Lotreka oriģinālilustrācijām un beidzot ar 16. gadsimta Parīzes kartēm.

Gaismas pils bija šogad aizsaulē aizgājušā izcilā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta mūža projekts. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecība tika uzsākta 2008. gadā, bet apmeklētājiem tā tika atklāta 2014. gadā ar akciju "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde", un šobrīd tā ir viena no nozīmīgākajām kultūras būvēm 21. gadsimtā Latvijā.

2015. gadā Birkerta veikums saņēma Gada balvu Rīgas arhitektūrā, savukārt 2017. gada aprīlī Amerikas Arhitektu institūts (AIA) un Amerikas Bibliotēku asociācija (ALA) pasludināja Gaismas pili par vienu no astoņām "Bibliotēku ēku balvas 2017" (Library Building Awards 2017) ieguvējām.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrodas vairāk nekā četri miljonu vienību, kuru tematiskais profils ir humanitārās un sociālās zinātnes. Gaismas pils 12 stāvos izvietots teju 20 lasītavu, konferenču centrs, 10 dažādas grupu nodarbību telpas, individuālā darba telpas, Latvijas Grāmatniecības muzejs, digitālā bibliotēka un Ziedoņa zāle ar vairāk nekā 400 vietu ietilpību. Visi bibliotēkas pakalpojumi pieejami arīdzan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ir īpaši aprīkotas darba vietas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.