Foto: AFP/Scanpix/LETA
Vēsturnieks, kurš šogad Rīgā ir aicināts lasīt nu jau tradicionālo pasaules slavenā brīvības filozofa, rīdzinieka - Jesajas Berlina dienai veltīto lekciju (16. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace"), latviešu lasītājam īpašus paskaidrojumus neprasa. Tas ir Timotijs Snaiders, iespējams, vispazīstamākais no šobrīd angliski rakstošajiem 20. gadsimta Austrumeiropas vēsturniekiem, Jeila universitātes profesors un arī publisks intelektuālis.

Latviski ir pieejama viņa grāmata ar programmatisko nosaukumu "Asinszemes" (2010). Viņš tajā piedāvā raudzīties uz nacistu un komunistu masu slepkavībām periodā no 1930. gadu sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām piesaistē tai teritorijai, kurā šīs slepkavības notika – "asinszemes" aptver Ukrainu, Baltkrieviju, Ziemeļrietumu Krieviju, Baltijas valstis un Poliju tās tā laika robežās. Tieši šeit sadūrās un mijiedarbojās abi totalitārie režīmi, īstenodami savus "sociālās inženierijas" projektus – no padomju golodomora Ukrainā 1930. gadu sākumā un Lielā terora 1930. gadu otrajā pusē līdz padomju karagūstekņu slepkavošanai un ebreju masu iznīcināšanai iesākumā ar "Einsatzgruppen" palīdzību, vēlāk – nāves (ne tik daudz koncentrācijas) nometnēs, kuras arī atradās tieši asinszemju teritorijās.

Mums mazāk pazīstama, taču ne mazāk svarīga ir viņa jaunākā, holokaustam veltītā grāmata "Melnā zeme", kur Snaiders izvirza oriģinālu tēzi. Pēc viņa domām, Hitlers kā tīrs rasists ebrejos ir saskatījis universālu, vispārcilvēcisku vērtību nesējus, kas ir pretrunā viņa priekšstatiem par rasu cīņu kā vēstures virzošo faktoru. Šī grāmata skar arī dažas latviešu kolektīvajai atmiņai svarīgas tēmas, jo šeit, aprakstot Holokausta nozīmi, Snaiders izceļ vairākus citus faktorus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!