Jēdziens "bezgalība" tiek lietots gan matemātikā, gan filosofijā un teoloģijā, priekšstatot ko neizmērāmu un nebeidzamu. Savukārt mākslā "bezgalība" var kļūt par sapņu un nepiepildītu alku simbolu, gan tieši, gan netieši atsaucoties kādiem iekšējiem pārdzīvojumiem vai personiskiem novērojumiem. Sarunā "Bezgalība zinātnē un mākslā" kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs šo jēdzienu skaidros no zinātnes puses, kamēr mākslinieks un dzejnieks vienā personā Māris Subačs pastāstīs par bezgalības interpretāciju savā daiļradē.
Vjačeslavs Kaščejevs ir kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors. Par saviem sasniegumiem kvantu nanoelektronikā saņēmis prestižo Pasaules Ekonomikas foruma balvu, ko pasniedz par zinātnisko ieguldījumu un tehnoloģiskām inovācijām kā būtisku pagrieziena punktu pasaules attīstībā. Izceļas ar savu profesionālo prasmi par zinātnes jaunatklājumiem stāstīt dedzīgā un patiesi aizrautīgā veidā.