Kā jums šķiet, kas māksliniekus interesē rotās kā medijā?
Izaicinājums. Kā radīt kaut ko, kas ir ļoti mazs, taču vienlaikus iemieso mākslinieka stilu un tai pat laikā nav arī tikai mana darba miniatūra. Tas ir izaicinājums un joks vienlaicīgi. Un arī mīlas stāsts. Bernārs, piemēram, nekad nepirks man Hermes somu, viņš uzdāvinās man savu rotu. Katrai rotai ir savs stāsts. Piemēram, čīliešu mākslinieks Roberto Mata savulaik teica, ka viņa vēlme bijusi radīt "objektus, kuriem var arī pieskarties, ne tikai uz tiem skatīties". Es nekad neesmu viņu satikusi personīgi, taču pazīstu viņa sievu. Kad strādāju pie izstādes MAD muzejā Ņujorkā, viņa man aizdeva viņa radīto rotu. Tā ir ļoti skaista, jo viņš bija paņēmis pērli un ap to un viņas kaklu aptinis zelta diegu. Viņa ir trausla, neliela auguma sieviete, un uzlūkojot šo rotu, jūs jūtat viņa roku pieskārienu. Tas ir ļoti saviļņojoši un intīmi. Un jūs jūtat, ka viņš to ir darījis aiz mīlestības. Manuprāt, tas ir visskaistākais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
