Sestdien, 2. decembrī, pulksten 12.00, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) notiks tikšanās ar izstādes "Daugavai būt" veidotājiem Daini Īvānu un Aleksandru Mirlinu, ko ieskandinās dziedātāja Ieva Akurātere ar Atmodas laika dziesmām, bet rakstnieks, scenārists un mākslinieks Māris Putniņš pastāstīs par savulaik aizliegtās dziesmas "Staburags" tapšanu.
Turpinājumā pasākuma viesi varēs apskatīt izstādi "Daugavai būt" tās veidotāju vadībā. Izstādes pamatā ir notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu: 1958. – 1959. gada sabiedrības cīņa par Kokneses kanjona un Staburaga saglabāšanu, ceļot Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), un 1986. – 1987. gada kampaņa par Augšdaugavas glābšanu no Daugavpils HES celtniecības rezultātā draudošās ielejas applūdināšanas. Abos gadījumos sabiedrību uzdrīkstējās uzrunāt laikraksts "Literatūra un Māksla".
50. gadu beigās toreizējās Latvijas PSR vadības, ievērojamu latviešu zinātnieku, kultūras darbinieku un mākslinieku nostāja pret Pļaviņu HES celtniecību īsajā padomju varas atkušņa periodā spēlēja īpašu lomu tā saukto nacionālkomunistu centienos kaut nedaudz atraisīties no Maskavas diktāta gan Latvijas saimnieciskajā dzīvē, gan nacionālajā un kultūras politikā. Šie protesti beidzās ar neveiksmi.
Cīņa par Daugavu ievadīja arī Trešo atmodu. Laikraksts "Literatūra un Māksla" 1986. gada 17. oktobrī publicēja Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu "Par Daugavas likteni domājot", kas sabiedrībā izraisīja protestus pret Daugavpils HES būvniecību – kopumā tika savākts vairāk nekā 30 000 parakstu.
Nozīmīga vieta izstādē ir vairāk nekā 80 latviešu mākslinieku radītām gleznām, kurās atainota Daugava un tās reiz skaistākās vietas – Staburags, Oliņkalns, Pērses ūdenskritums, Kokneses pilskalns. Liela daļa gleznu deponētas no privātām kolekcijām.
Izstāde "Daugavai būt" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā aplūkojama līdz šā gada 17. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!