Somijai 100: Sibēliuss, Mumini, rokmūzika un citi somu kultūras lepnumi  (8)

Tāpat Somijā ar pasākumiem tika godināts iniciatīvas "Latvijas karoga ceļš" simtgades karogs, savukārt Somijas sveiciens Latvijas cilvēkiem patlaban skatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja "Rīgas birža" laikmetīgās mākslas izstādē "Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija. Darbi no Kiasma muzeja kolekcijas".

Godinot Somiju 100. jubilejā, esam apkopojuši 10 kultūras fenomenus un cilvēkus, kas dzimuši un auguši Somijā, un plašu atzinību un atpazīstamību ieguvuši arī ārpus tās robežām.

Mumini ir galvenie varoņi Somijas zviedru rakstnieces un mākslinieces Tūves Jānsones deviņu grāmatu sērijā, piecās bilžu grāmatās un komiksos, kas publicēti laika posmā no 1945. līdz 1993. gadam. Tie ir balti un apaļīgi pasaku tēli ar deguniem līdzīgiem kā nīlzirgiem. Pats pirmais mumins radies pēc strīda ar brāli par Imanuela Kanta filozofiju – tualetē uz sienas Jānsone uzzīmējusi "vispretīgāko radību, kādu vien iespējams iztēloties" un zem zīmējuma uzrakstījusi "Kants". Tiesa, šis mumins bijis ievērojami kalsnāks un neizskatīgāks. Pēc tam gan viņa radījusi krietni vien mīlīgāku un apaļīgāku tēlu, kas nu pazīstams teju ikvienam bērnam.

Daudzu Tūves Jānsones radīto varoņu pamatā ir reālu dzīvē sastaptu cilvēku prototipi, savukārt viņas ģimenes vasarnīca, kas atradās Somijas ziemeļos, kalpoja par iedvesmu Muminu ielejai. Mumini iedvesmojuši neskaitāmus filmu un multfilmu veidotājus visā pasaulē, bet Somijā, Nāntali pilsētā viņiem par godu ir uzbūvēts arīdzan tematisks izklaides parks "Muminu pasaule".

"Marimekko" ir 1951. gadā dibināts somu mēbeļu, tekstila, modes un dizaina izstrādājumu uzņēmums, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados nozarē spēlēja būtisku lomu un atstāja neizdzēšamas pēdas. Uzņēmuma izstrādājumi izceļas ar spilgtu krāsu audumiem un askētisku dizainu, kas izmantoti gan sieviešu apģērbos, gan mēbelēs. Īpaši izceļamas divas dizaineres – Vuokko Nurmesniemi un Maija Isola, kuras ar savu radošo darbību palīdzēja "Marimekko" padarīt slavenu visā pasaulē.

"Marimekko" produktu filozofijas pamatā ir funkcionalitāte un radošums, piedāvājot skaistas, savdabīgas, taču ikdienā ērti pielietojamas preces. "Ar dažiem izņēmumiem gan, tomēr "Marimekko" nav tikai stāsts par modi. Mēs radām ilgtspējīgus un laikā neierobežotus produktus. Tiesa, mūžība pēkšņi var kļūt moderna, kā tas ir noticis tagad," 1978. gadā sacīja uzņēmuma dibinātāja Armi Ratia.

Atzīmējot Somijas simtgadi, "Marimekko" sadarbībā ar divām ievērojamām Tokijas galerijām rīko izstādes "Marimekko gars", lai padziļinātāk iepazīstinātu ar sev tik raksturīgo drukas mākslu Japānu – valsti, kas ar 35 veikaliem ir uzņēmumam nozīmīgākā Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Simtgades izstāžu tematika ir drosmīgi raksti un radoša kopdarbošanās. Pēc tam izstādes līdz 2020. gadam ceļos pa visu Japānu.

Žans Jūliuss Kristians Sibēliuss (dzimis 1865. gada 8. decembrī, miris 1957. gada 20. septembrī) bija somu komponists un vijolnieks, vēlīnā romantisma un agrīnā modernisma pārstāvis. Viņa radīto mūziku piesauc kā vienu no Somijas nacionālās identitātes stiprinātājiem laikā, kad valsts centās iegūt neatkarību no Krievijas. Dzimis kara ārsta ģimenē, jau bērnībā viņš sāk apgūt klavierspēli un komponē un kopā ar māsu un brāli izveido klavieru trio, bet vijolei pievērsās 15 gadu vecumā.

Viņa daiļrades galvenā tēma ir dzimtene un tās kultūra, bet nozīmīgākais veikums – septiņas simfonijas. Arī citi viņa darbi ir saistīti ar Somijas kultūru, piemēram, "Četras leģendas", kas vēsta par nacionālā eposa "Kalevala" varoni Lemminkeinenu. Visā pasaulē ir pazīstams arīdzan viņa 1903. gadā radītais "Vijoļkoncerts" un "Skumjais valsis", kas tapa Arvīda Jernfelta lugai "Nāve". No kamermūzikas sakomponējis arī aptuveni 100 klavierdarbu, kantātes, kora un solodziesmu.

Aktīvu radošo darbību Sibēliuss pārtrauca pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū, lai arī pēcāk mēģināja uzrakstīt arī astoto simfoniju, taču nekad to tā arī nepabeidza, vairākas reizes pārceļot tās pirmatskaņošanu. Pēc komponista nāves tika paziņots par astotās simfonijas iznīcināšanu, taču deviņdesmitajos gados, kataloģizējot viņa piezīmes un uzmetumus, zinātnieki pieļāva, ka starp tiem varētu būt arī fragmenti no zudušās simfonijas.

Līdz eiro ieviešanai 2002. gadā Somijas 100 marku banknoti rotāja Sibēliusa attēls, savukārt kopš 2011. gada 8. decembrī Somijā svin Sibēlusa dzimšanas dienu, kas pazīstama arī kā Somu mūzikas diena.

Aki Olavi Kaurismaki ir 1957. gada 4. aprīlī dzimis somu scenārists un kinorežisors, kas mūsdienās tiek uzskatīts par slavenāko Somijas režisoru. Karjeras pirmsākumos viņš darbojās kā scenārists un arīdzan aktieris sava vecākā brāļa Mikas Kaurismaki filmās, ar kuru kopā viņi nodibināja producentu uzņēmumu "Villealfa Filmproductions" un filmu festivālu "Midnight Sun Film Festival".

Viņa debija kinorežijā bija filma "Noziegums un sods" (1983), kas bija Dostojevska romāna adaptācija mūsdienu Helsinkos, savukārt pasaules uzmanību viņš izpelnījās ar filmu "Ļeņingradas kovboji dodas uz Ameriku" (1989). Tajā pašā gadā viņš kopā ar sievu emigrēja uz Portugāli, sakot ka Helsinkos nav nevienas vietas, kur viņš vēl varētu novietot savu kameru.

Kaurismaki filmas iedvesmojuši franču kino režisori, kā arī tajās var samanīt Džimam Džārmušam raksturīgo humoru. Džārmušs arīdzan redzams Kaurismaki filmā "Ļeņingradas kovboji dodas uz Ameriku". Viņa atzītākais veikums ir 2002. gada filma "Cilvēks bez pagātnes", kas Kannu kinofestivālā ieguva "Grand Prix" un Ekumeniskās žūrijas balvu, kā arī 2003. gadā tika nominēta "Oskaram" kategorijā "Labākā ārvalstu filma".

Kaurismaki 2017. gada filma "Cerības otra puse" 67. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā ieguva Sudraba lāci kategorijā "Labākais režisors". Tiesa, viņš paziņoja, ka tā ir viņa pēdējā režisētā filma.

No Somijas muzikālajiem lepnumiem saulītē ceļams ne tikai nacionālais lepnums Sibēliuss ar savu nenovērtējamo artavu klasiskās mūzikas lauciņā, bet arīdzan virkne apvienību, bez kurām nav iedomājama deviņdesmito gadu rokmūzikas scēna. Populārākās no tām - "Apocalyptica", "Lordi", "The Rasmus" un HIM.

"Apocalyptica" ir 1993. gadā dibināta čellu metālgrupa, kuras sastāvā šobrīd ir trīs Sibēliusa akadēmiju beiguši čellisti - Eika Topinens, Pāvo Loitonens un Pertu Kivilākso -, kā arī bundzinieks Mikko Sirens un vokālists Frenkijs Perezs. Apvienība līdz mūsdienām pārdevusi vairāk nekā četrus miljonus albumu.

"Lordi" ir smagā metāla grupa, kas dibināta 1992. gadā. Līdztekus grupai tik raksturīgajam melodiskajam metālam, apvienība atpazīstama arīdzan savu masku dēļ un šausmu elementu izmantošanas koncertos un videoklipos. Viņi iegājuši vēsturē, 2006. gadā kļūstot par pirmo un līdz pat mūsdienām vienīgo smagā roka apvienību, kas uzvarējusi Eirovīzijā, izpildot dziesmu "Hard Rock Hallelujah".

"The Rasmus" ir somu rokgrupa, kas dibināta 1994. gadā, kamēr tās dalībnieki vēl aizvien mācījās vidusskolā. Savas radošās darbības laikā grupa izdevusi deviņus studijas albumus, no kuriem pēdējais "Dark Matters" iznāca vēl 2017. gadā. Kopumā "The Rasmus" pārdevuši četrus miljonus albumu visā pasaulē, no kuriem 310 000 pārdots dzimtajā Somijā vien.

HIM ir gotiskā roka apvienība, kuru 1991. gadā dibināja solists Ville Valo un basģitārists Mikko "Mige" Pānanens. Tiesa, 1993. gadā apvienība pašķīrās, lai 1995. gadā atkalapvienotos jaunā sastāvā. HIM pirmais singls "Join Me in Death" Somijā un Vācijā nokļuva mūzikas topu pirmajā vietā, saņēma zeltu un platīnu. HIM ir visu laiku starptautiski viena no veiksmīgākajām Somijas grupām, izdodot astoņus studijas albumus, kuri pārdoti vairāk nekā 10 miljonu eksemplāros.

"Nightwish" ir 1996. gadā dzimusi simfoniskā metāla grupa, kas uz pārējo Somijas apvienību fona allaž izcēlusies ar sieviešu vokālu, tiesa, kura izpildītājas vairākas reizes ir mainījušās. Šobrīd "Nightwish" ir viena no komerciāli veiksmīgākajām Somijas apvienībām ar vairāk nekā 9 miljoniem pārdotu albuma kopiju visā pasaulē un vairāk nekā 60 zelta un platīna apbalvojumiem. Apvienība arīdzan kalpojusi par iedvesmu citām metāla apvienībām, piemēram, "Evanesence", "Leaves' Eyes" un "Within Temptation".

"Kiasma" ir Somijas Laikmetīgās mākslas muzejs, kas atrodas Helsinkos. Tajā atrodas mūsdienu mākslas kolekcija no Somijas Nacionālās galerijas, kas dibināta 1990. gadā, un tā galvenais mērķis ir popularizēt laikmetīgo mākslu un nostiprināt tās statusu. Muzeja kolekcijā ir vairāk nekā četru tūkstošu somu un ārvalstu mākslinieku darbi. "Kiasma" ir ne vien muzejs, bet arī vieta, kur nemitīgi satiekas dažādi viedokļi, liekot uz mākslas un kultūras parādībām paskatīties no cita skatupukta.

Mākslas muzejā "Rīgas birža" no 24. novembra līdz 2018. gada 7. janvārim apskatāma izstāde "Ar septiņjūdžu zābakiem. Pietura – Somija. Darbi no "Kiasma" muzeja kolekcijas", kas ir daļa no programmas, kas iepazīstina ar Baltijas reģiona laikmetīgās mākslas kolekcijām, gaidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu. Izstāde veltīta arī Somijas Republikas un Latvijas Republikas simtgadēm. Rīgas izstādes darbu atlase saistās ar popārta virzienu.

"Kalevala" ir somu nacionālais varoņeposs, kas sastāv no somu un karēliešu mutvārdu folkloras, kuru 19. gadsimta vidū apkopojis Eliass Lonrots - ārsts, botāniķis, valodnieks un dzejnieks. Viņa veikumu uzskata par vienu no ievērojamākajiem somu literatūras darbiem, kas attīstījis somu nacionālo identitāti, aktualizējis Somijas valodas jautājumu un vedinājis uz Somijas neatkarības atgūšanu no Krievijas 1917. gadā.

"Kalevala" sākas ar zemes un visas dzīvās radības radīšanas mītu un turpinās ar pirmā cilvēka Veinemenena dzimšanu, kurš tad pēcāk dodas meklēt Ziemeļmeitu un veic dažādus varoņdarbus, kā arī piekopj burvestības.

Pirmā "Kalevalas" versija tika publicēta 1835. gadā, taču mūsdienās pazīstamākā ir 1849. gada versija, kas sastāv no 22 795 vārsmām, sadalītām 50 dziesmās. Līdz mūsdienām "Kalevala" tulkots 61 valodā, tādējādi kļūstot par Somijas visvairāk tulkoto literāro darbu.

"Kalevala" pēcāk kalpojis par iedvesmu Frīdriha Kreicvalda radītajam igauņu nacionālajam eposam "Kalevipoegs" un pat iedvesmojis Džona Tolkīna daiļradi. Par godu šim eposam 28. februārī Somijā tiek svinēta Somu kultūras jeb Kalevalas diena.

Ziemassvētku vecīša jeb Santaklausa dzimšanas vieta ir miglā tīta, taču leģenda vēsta, ka pirms daudziem gadu simteņiem par savām mājām viņš izvēlējās Lapzemi – Somijas ziemeļu vistālāko reģionu, kur Rovaniemi ciemā viņš mīt vēl šobaltdien. Pieejama gan informācija par viņa dzimšanas datumu – viņa ziemeļbriežu pajūga vadīšanas apliecībā rakstīts "Ļoti, ļoti sen". Tiesa, nav jāgaida Ziemassvētki, lai pasēdētu labsirdīgajam un bārdainajam kungam klēpī un izdiedelētu kādu dāvanu – Lapzemē viņu var apciemot visu cauru gadu.

Somijas simtgades svinību ietvaros Ziemassvētku vecītis viesojās arī Latvijā. Otrdien, 5. decembrī, pateicoties Somijas vēstniecības sarūpētajai svētku programmai, Latvijas bērniem bija iespēja klātienē tikties ar Ziemassvētku vecīti un piedalīties īpašā pasākumā. Pēc sagaidīšanas lidostā Ziemassvētku vecītis kopā ar Somijas vēstnieku Latvijā Olli Kantanenu apciemoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mazos pacientus, bet pēc tam viesojās arī Rīgas domē.

Toms no Somijas jeb īstajā vārdā Touko Valio Lāksonens (dzimis 1920. gada 8. maijā, miris 1991. gada 7. novembrī) bija somu mākslinieks, kurš pazīstams ar saviem maskulīnajiem erotiskajiem zīmējumiem, kuros atainoti homoseksuāli vīrieši.

19 gadu vecumā viņš pārcēlās no Turku uz Helsinkiem, lai studētu reklāmu. Brīvajā laikā viņš savam priekam sāka zīmēt erotiskus zīmējumus, kuros attēloja strādniekus, kādus bija radis redzēt jau no bērnības. Tiesa, kad viņš devās dienēt armijā, savus veikumus Toms no Somijas iznīcināja. Dienestu viņš pēcāk min kā iemeslu savai "apsēstībai" ar vīriešiem uniformās – it sevišķi ar Vērmahta karavīriem, kuri tolaik atradās Somijā.

Vairāk nekā četru desmitgažu ilgajā radošajā darbībā viņš radīja ap 3500 ilustrāciju, kurās pārsvarā redzami pārspīlēti vīrišķīgi vīrieši apspīlētā vai niecīgā apģērbā. Kultūras vēsturnieks Džozefs V. Sleids savā pētījumā "Pornogrāfija un seksuālā reprezentācija" nodēvējis Tomu no Somijas par "ietekmīgāko geju pornogrāfisko attēlu radītāju".

2017. gadā uz ekrāniem iznāca viena no veiksmīgāko Somijas kinorežisoru Domes Karukoski biogrāfiskā drāma "Toms no Somijas", ko Somija izvirzījusi arīdzan Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā ārzemju filma".

Teuvo Tulio jeb īstajā vārdā Teodors Antoniuss Tugajs ir somu aktieris, scenārists un kinorežisors, kurš piedzimis 1912. gada 23. augustā Sanktpēterburgas vilcienā, bet bērnu dienas aizvadījis pie saviem vecvecākiem no mātes puses Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta Šķerbinīkos. Viņa māte bija persiešu-latviešu izcelsmes baletdejotāja, bet tēvs – turku izcelsmes polis. Pēc mātes laulībām ar somu Tulio pārvācās uz Helsinkiem.

Iesācis veiksmīgu karjeru kā mēmā kino aktieris, pēcāk Tulio kā režisors radījis 16 spēlfilmas, no kurām trīs tika iznīcinātas ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados cenzūra erotisko ainu dēļ viņa filmas aizliedza izrādīt, taču astoņdesmitajos tās jau atkal piedzīvoja atdzimšanu.

Viņa daiļrade vēlāk bijusi arī iedvesmas avots somu režisoram Aki Kaurismaki, savukārt latviešu kinorežisore Kristīne Želve 2012. gadā par Teuvo Tulio uzņēmusi dokumentālo filmu "Fedja", kas vēsta par viņa Latvijā pavadīto bērnību.

Teuvo Tulio miris 2000. gada 8. jūnijā Helsinkos.