Jaunajā "Domuzīmes" numurā latviešu īsprozas procesu ataino Kristīnes Želves piezīmes prozā un Vijas Laganovskas stāsts. Īpašajā rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par pirmskara laika un vēlāk trimdā rosīgo tulkotāju un rakstnieku Valdemāru Kārkliņu un piedāvā izlasīt viņa stāstu "Nemuzikāls cilvēks".
Tulkotās prozas sadaļā – katalāņu rakstnieces Nurijas Anjo īsstāsti Daces Meieres tulkojumā, grieķu rakstnieka Andoņa Samarakisa īsstāsti Dena Dimiņa tulkojumā un kanādiešu rakstnieces Linnas Kodijas stāsts Zigurda Skābarža tulkojumā.
Savukārt dzejkopu publikācijas Andrim Ogriņam, Ivaram Šteinbergam, Ivetai Šimkus. Dienvidslāvu pēckara novatora – serbu dzejnieka Vasko Popas ciklu "Vilka ciltsraksti" atdzejojis Arvis Viguls. Ilustrētās dzejas rubrikā Egīla Zirņa 80. gadu dzejoļi.
Numura intervija – ar tulkotāju Ievu Lešinsku, kuras tulkojumā iznācis Aleksandra Čaka eposs "Mūžības skartie" un kura sagatavojusi izdošanai sava tēva Imanta Lešinska rakstus un vēstules.
Kas ir latviešu valodas leksikas kartotēka un kāpēc tā būtu jādigitalizē, savā rakstā izskaidro filoloģijas doktore Ieva Zuicena. Savukārt to, ko tulkotājai nozīmē katalāņu un spāņu uzskatu sadursmes, esejā apraksta Dace Meiere.
Šā numura apaļā galda saruna par to, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu šodienu un kā tās mainīs nākotni tepat Latvijā. Diskutē pedagogs un mūziķis Andrejs Mūrnieks, ekonomists Gundars Bērziņš, vides zinātniece Kristīne Āboliņa no Latvijas Universitātes, kā arī mākslīgā intelekta eksperts Agris Ņikitenko no Rīgas Tehniskās universitātes, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš un Latvijas Radio 1 komentētājs Eduards Liniņš.
Kā ierasts - žurnālā recenzētas arīdzan jauniznākušās grāmatas.
Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs rakstā "Ģipša cilvēka ēnā" pievēršas vēsturnieka Roberta Malvesa (1905-1982) zinātniskajām un cilvēciskajām dilemmām, ar ko padomju okupācijas apstākļos nācās sastapties ne tikai Malvesam, bet visai viņa paaudzei. Literatūrzinātnieks Pauls Daija atgādina par Latvijas teritorijā vairākus gadsimtus dzīvojušajiem mazvāciešiem, kuri izzuduši no vēstures panorāmiskā skata. Bet vēsturnieks Gints Zelmenis, balstoties uz VDK 80. gadu krimināllietu materiāliem, apraksta kontrabandas shēmas uz PSRS kuģiem.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Rūta Briede, Līva Ozola, Renāte Kloviņa, Kerija Arne. "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!