No barokālas spozmes līdz modernismam: septiņi grezni pasaules opernami  (4)

Piedāvājam ielūkoties septiņos pasaulslavenos opernamos – gan vēsturiskos, gan modernos –, kas katrs sava iemesla dēļ nu jau kļuvuši ne tikai par opermākslas mekām, bet arī arhitektūras ikonām.

19. gadsimta arhitektūras meistardarba "Palais Garnier" autors ir franču arhitekts Šarls Garnjē (Charles Garnier), kurš radījis arīdzan Montekarlo operas ēku. Opernama celtniecība tika uzsākta 1861. gadā, bet atklāja to 1875. gadā. "Palais Garnier" ir viens no Parīzes simboliem, gluži kā Luvra vai Svētās Dievmātes katedrāle. Turklāt šajā opernamā notiek arī Gastona Lerū romāna "Operas spoks" darbība, pēc kuras motīviem pēcāk tika uzņemts slavenais Endrū Loida Vēbera mūzikls.

Ārkārtīgi greznās ēkas ārpuse greznota ar marmora flīzēm, kolonnām un grieķu mitoloģijas tēlu statujām, savukārt iekšpusē plašās telpas rotā samts, apzeltījumi, ķerubi un nimfas, kas ir raksturīgi baroka krāšņumam. Īpašs šī nama lepnums ir 1964. gadā Marka Šagāla apgleznotie griesti ap centrālo lustru, kuros redzamas ainas no 14 komponistu operām – Modesta Musorgska, Volfganga Amadeja Mocarta, Riharda Vāgnera, Ektora Berlioza, Žana Filipa Ramo, Kloda Debisī, Morisa Ravēla, Igora Stravinska, Pētera Čaikovska, Ādolfa Adāna, Žorža Bizē, Džuzepes Verdi, Ludviga van Bēthovena un Kristofa Vilibalda Gluka.

Neorenesanses stilā ieturētā nama celtniecība pēc arhitektu Augusta Zikarda fon Zikardsburga (August Sicard von Sicardsburg) un Eduarda van der Nūla (Eduard van der Nüll) projekta tika uzsākta 1861. gadā un tika pabeigta 1869. gadā, kad imperatoram Francim Jozefam un imperatorei Elizabetei klātesot to atklāja ar Volfganga Amadeja Mocarta operu "Dons Žuans".

Ziedu laikus Vīnes opera piedzīvoja laikā, kad tās diriģents bija Gustavs Mālers, proti no 1897. līdz 1907. gadam. Mūsdienās Vīnes Valsts opera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem opernamiem pasaulē, galvenokārt apjomīgā repertuāra dēļ.

Katalonijas mūzikas pils (Palau de la Musica Catalana in Barcelona) dizaina autors ir katalāņu modernisma arhitekts Luiss Domeneks i Montaners (Lluís Domènech i Montaner), un to uzbūvēja laika posmā no 1905. līdz 1908. gadam. Pārsvarā projektu finansēja sabiedrība, taču būtisku artavu ieguldīja arī tā laika turīgie uzņēmēji un buržuāzija.

1909. gadā pils ieguva Barselonas pilsētas domes arhitektūras balvu. Laika posmā no 1982. līdz 1989. gadam ēka piedzīvoja vērienīgu pārbūvi, atjaunošanu un paplašināšanu, bet 1997. gadā to iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.

"La Fenice" ir viens no slavenākajiem objektiem itāļu teātra un pasaules operas vēsturē, it sevišķi 19. gadsimtā, kad tajā pirmuzvedumus piedzīvoja vesela virkne slavenu operu, kuras radīja tā laika četri vadošie komponisti – Džoakīno Rosīni, Vinčenco Bellīni, Gaetāno Doniceti un Džuzepe Verdi.

Tiesa, 1792. gadā atklātais nams piedzīvojis arīdzan nebūt tik spožus laikus. 1836. gada decembrī to piemeklēja ugunsgrēks, taču to ātri vien atjaunoja un jau 1837. gada decembrī 'La Fenice' vēra durvis skatītājiem un klausītājiem. Taču 1996. gadā tajā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to pilnībā iznīcināja. 2001. gadā uzsāka ēkas rekonstrukciju, bet atklāšanas koncerts ar Ludviga van Bēthovena, Riharda Vāgnera un Igora Stravinska meistardarbu atskaņošanu notika 2003. gadā.

Oslo opernams, kas ir mājvieta Norvēģijas Nacionālajai operai un baletam, kā arī Nacionālajam operteātrim, tika atklāts 2008. gadā, svinīgajā ceremonijā piedaloties Norvēģijas karalim Haraldam, Dānijas karalienei Margrētei un Somijas prezidentei Tarjai Halonenai.

Greznā būve izceļas ar inovatīvu dizainu, bet no tās ar marmoru klātā jumta paveras daudzveidīga pilsētas panorāma. 2008. gadā Oslo opernams ieguva kultūras balvu Pasaules arhitektūras festivālā Barselonā, savukārt 2009. gadā – Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvu. Šis opernams ir lielākā kultūras ēka, kas uzcelta Norvēģijā kopš Tronheimas katedrāles 1300. gadā.

"Sapludinot antīko ar modernisma vēsmām un uzbūvējot to iezemiešiem tūkstošiem gadu svētā vietā, Sidnejas opernama skulpturālā elegance ir padarījusi to par vienu no divdesmitā gadsimta arhitektūras simboliem, kas izmainīja visas valsts tēlu," par iespaidīgo būvi izteicies prominentais amerikāņu arhitekts Frenks Gērijs.

Pēc dāņu arhitekta Jorna Utzona projekta nama celtniecība aizsākās 1958. gadā un tas tika atklāts 1973. gadā. Tas ir viens no populārākajiem Austrālijas tūrisma objektiem, ik gadu pulcējot vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Šobrīd Sidnejas opernamā darbojas Austrālijas opera, Sidnejas Simfoniskais orķestris un Sidnejas Teātra kompānija. 2007. gadā tas tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.

"Tā ir māksla, uz kuru cilvēki var skatīties, ieiet tajā un lietot," saka Ma Jansongs (Ma Yansong), arhitektūras firmas MAD, kas izstrādāja opernama projektu, dibinātājs. Viņš uzskata, ka modernajā arhitektūrā un pilsētvides plānošanā mūsdienās pietrūkst emocionālā aspekta, tāpēc radījis ēku, kas ar savu neparasto formu, telpas un gaismas izmantojumu, ir ne tikai funkcionāla, bet arī piedāvā noskaņu, apvienojot sevī Ķīnas ziemeļu reģiona nepieradināto dabu un kultūru.

No ārpuses opernams izskatās, it kā to būtu veidojuši vējš un ūdens, savukārt tā iekšpusē ik uz soļa tiek uzsvērta apmeklētāju mijiedarbība ar ēku. Ikviens – gan tie, kuri ir iegādājušies biļetes, gan arīdzan bezbiļetnieki – var brīvi staigāt pa opernama gaiteņiem, kas izskatās kā izcirsti akmenī un kokā un savieno dažādos ēkas līmeņus. Savukārt no jumta kores paveras panorāmas skats uz Harbinu un ārēm ap to.