2017. gads kultūrā – spilgtākās radošo personību uzrunas, kas ieies vēsturē  (8)

2017. gada pavasarī par Latvijas goda pilsoni kļuva pazīstamais Rīgā dzimušais amerikāņu baletdejotājs Mihails Barišņikovs. Viena no šā gada aizkustinošākajām runām bija pazīstamā mākslinieka vārdi, saņemot Latvijas pilsoņa pasi, ko viņš teica latviešu valodā.

"Kad saņēmu Latvijas valsts uzaicinājumu saņemt goda pilsonību, mana sirds notrīsēja. Es nodomāju, cik lieliski būtu atgriezties bērnībā kā savējam, apmeklēt mātes kapu un godināt tos, ko mīlēju un cienīju, kad biju bērns, staigāt pa Jūrmalas smiltīm vai Vecrīgas bruģi. Rīga mani nostādīja uz kājām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, un par to esmu pateicīgs. Pateicos tiem, kas šeit dzīvojuši un dzīvo – pedagogiem, klases biedriem, operas un baleta māksliniekiem, kas atstāja dziļus nospiedumus manā bērna dvēselē un atmiņās. Nekad neesmu to aizmirsis, noliecu galvu viņu visu priekšā," pateicības runā teica Barišņikovs.

Jau iepriekš Barišņikovs teicis, ka cenšas reizi gadā būt Latvijā, taču tagad viņš vēl vairāk aicinās savus draugus un kolēģus apmeklēt šo valsti. Barišņikovs, saņemot Latvijas pasi, tika arī pie simboliska Latvijas karoga.

Pašlaik Barišņikovs ir ASV pilsonis un Latvijai ar ASV ir pieļaujama dubultpilsonība.

2017. gada vasarā latviešu komponists Mārtiņš Brauns devās uz Barselonu, lai svinīgā ceremonijā saņemtu Katalonijas nacionālo izdevēju apvienības starptautisko balvu par ieguldījumu kultūrā. Par īpašu mirkli ceremonijā kļuva komponista pateicības runa, kurā viņš stāstīja sev un Latvijai nozīmīgiem brīžiem.

Kopā ar viņu balvu saņēma arī ievērojams Vācijas politiķis parlamenta deputāts Bernhards fon Grīnbergs (Bernhard von Grünberg) par ieguldījumu demokrātisko vērtību atbalstīšanā un viena no drosmīgākajiem katalāņu žurnālistiem Tšeļa Feiša (Txell Feixas).

"1989. gadā mēs kopā ar brāļu tautām, igauņiem un lietuviešiem, izveidojām 500 kilometrus garu Baltijas ceļu. Rokās sadevās gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Vēlāk, kad Padomju Savienība sūtīja tankus, lai apspiestu mūsu brīvības cerības, neapbruņota tauta Rīgā un Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, stājoties pretī ieročiem, veidoja barikādes, lai sargātu Latvijas Radio, Latvijas Televīziju un citus svarīgus objektus.

Kādu laiku pirms tam es uzrakstīju dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava". Skaņdarba teksta enerģētiskais kodols palīdzēja cilvēkiem apzināties savu nacionālo identitāti. [..]

Zinu, ka šajā laikā par Baltijas neatkarību iestājās arī katalāņu tauta, kas rīkoja atbalsta demonstrācijas Barselonā un Madridē. Vairāki bija kopā ar mums Baltijas ceļā un barikādēs. Īsta draudzība tiek pārbaudīta grūtos brīžos. Jūtos pilnīgi nereāli, ka šī pati mūzika tagad skan arī katalāņu valodā ar nosaukumu "Ara és l'hora!" (Tagad ir laiks) un jūsu izcilā dzejnieka Migela Marti i Pola (Miquel Martí i Pol) vārdiem.

Ļoti priecājos, ka varēju dalīties ar savas tautas brīvības dziesmu. Daudzi mani tautieši teica, ka viņiem bija asaras acīs, kad dzirdēja šo mums tik nozīmīgo skaņdarbu katalāņu valodā.

Vai esmu nesis Katalonijas mūziku arī savai tautai? Jā. Katru gadu Latvijas neatkarības dienā 18. novembrī galvaspilsētā Rīgā notiek lielā svētku – Neatkarības dienas – uguņošana. 2015. gadā man uzticēja uzrakstīt tai muzikālo pavadījumu. Ar pateicību domājot par Katalonijas tautu, šajā mūzikā līdzās savai Neatkarības dziesmai iekļāvu Katalonijas himnas motīvus. Lai skan vienotā blokā! Lai mūsu sirdis skan vienā ritmā!" uzrunā teica Mārtiņš Brauns.

Pilnā apjomā komponista runu var izlasīt – Otto Ozols no Barselonas: Mārtiņš Brauns saņēmis Katalonijas Augsto kultūras balvu

2017. gadā plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās divas režisora Viestura Kairiša runas. Pavasarī Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā ar stāvovācijām tika sveikta Kairiša runa latgaliešu valodā, kas pauda neapmierinātību ar 100 gados tā arī neiegūto pienācīgo cieņu pret latgaliešu kultūras mantojumu un nepietiekami novērtēto Latgales lomu Latvijas vēstures un tagadnes skatījumā.

Savukārt novembrī Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonijā, kad Kairiša veidotā "Melānijas hronika" par 1941. gada deportācijām tika nosaukta kā gada labākā filma, režisors izmantoja izdevību un aicināja atvērt tā sauktos čekas maisus.

"Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks un svarīgs solis, lai Latvija spētu uz priekšu attīstīties. Joprojām bieži nevar saprast, no kurienes kam aug kājas, bieži tiek raustīti dažādi diedziņi, un, manuprāt, mums šai problēmai ir jātiek pāri. Lai mēs tiktu pāri šai problēmai, mums nepietiek vienkārši atvērt čekas maisus, mums vajag arī kā sabiedrībai uzņemties savu lomu šajā procesā, mums vajag dot šiem cilvēkiem iespēju mūsu sapratnei, ka mēs zinām, kā darbojās šis čekas režīms, mēs saprotam, ka daudzi tur ir nokļuvuši pret savu gribu, viņiem pat nezinot , ka daudzi tur ir nokļuvuši dažādu manipulāciju, psiholoģiskas un fiziskas vardarbības rezultātā.

Mums arī kā sabiedrībai ir jādod šis solījums, ka nenotiks raganu medības. Taču es domāju, kamēr mēs nespersim šo soli, diemžēl mēs strēgsim un buksēsim," uzrunā teica Kairišs.

Krievijas režisors Sergejs Zemļanskis šā gada "Spēlmaņu naktī" uz skatuves kāpa septiņas reizes, lai saņemtu balvas par Liepājas teātrī iestudēto izrādi "Precības" pēc Nikloaja Gogoļa darba motīviem. Kad Zemļanskis kāpa uz skatuves, lai saņemtu balvu kā gada labākais režisors, viņš savu pateicības runu veltīja Kirilam Serebreņņikovam, kurš jau kopš augusta Maskavā atrodas mājas arestā.

"Patiesībā, es gribēju pateikt vienu lietu. Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš mūsu kolēģis Kirils Serebreņņikovs ir mājas arestā. Manuprāt tas ir netaisnīgi, jo māksliniekam ir jārada. Esot uz šīs skatuves, vēlos viņu atbalstīt, novēlēt pacietību, spēkus un ticību – tas ir pats galvenais," "Spēlmaņu nakts" ceremonijā teica Zemļanskis.

Jau ziņots, ka šā gada 22. augustā Kirils Serebreņņikovs, kurš Latvijā pazīstams ar vairākiem izciliem iestudējumiem Latvijas Nacionālajā teātrī, tika aizturēts Sanktpēterburgā un nogādāts Maskavā aizdomās par vismaz 68 miljonu rubļu (aptuveni 977,8 tūkstoši eiro) zādzību, kas laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam tika piešķirti projekta "Platforma" realizācijai.

23. augustā starptautiski pazīstamajam režisoram tika piespriests mājas arests. Savu vainu Serebreņņikovs kategoriski noliedz. Atbalstu Serebreņņikovam pauduši daudzi pazīstami Krievijas aktieri un režisori, savu atbalsta vēstījumu izplatījis arī Latvijas Nacionālais teātris, bet Eiropas kinoakadēmija lūgusi režisoru nekavējoties atbrīvot.