Vēstules sāktas rakstīt 1920. gadā pēc Tolkīna tolaik trīs gadus vecā dēla Džona lūguma paskaidrot, kas ir Ziemassvētku vecītis un kur viņš dzīvo. Tolkīns nolēma Ziemassvētku vecīša identitāti izklāstīt rakstiskā formā, radot ilustrētus stāstus par Ziemeļpolu. Vēstules pēcāk kļuva par tradīciju, ko viņš piekopa ar visiem četriem saviem bērniem, nododot viņiem tās Ziemassvētku vakarā veselu 23 gadu garumā.
Sākotnējās vēstules ir gaišu un sirsnīgu stāstu pilnas par Ziemassvētku vecīša piedzīvojumiem ar polārlāci, taču, laikam ejot, tās kļūst arvien "tumšākas". Piemēram, 1932. gada vēstulē rakstīts par nevēlamu goblinu parādīšanos Ziemeļpolā, kuri pēcāk turpina būt klātesoši ik gadu, jo dzīvo alās zem Ziemeļpola un karo ar Ziemassvētku vecīti.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit