2017. gads kultūrā – satraukumi, protesti un jezgas  (15)

Gada sākumā strīdu krustugunīs nonāca 2018. gadā gaidāmie deju svētki. Vairāki deju kolektīvi un to vadītāji pauda neapmierinātību gan ar pārlieku moderno repertuāru lieluzvedumā "Māras zeme", gan stilizētajiem arholoģiskajiem tērpiem ar luminiscējošām apdrukām. Strīds izauga tik liels, ka sociālajos tīklos pat tika aicināts simtgades deju svētkus boikotēt, tāpat tika gatavota oficiāla vēstule Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kā arī Kultūras ministrijai un Valsts prezidentam.

Pāris dienas vēlāk pēc vairāku stundu garām diskusijām kultūras ministrijā, "Māras zemes" veidotājiem un simtgades svētkiem radītajai programmai tika izteikta uzticība, taču tika nolemts atteikties no strīdīgajiem stilizētajiem tērpiem.

Jau 2017. gada februārī Kultūras ministrija aicinājusi Finanšu ministriju (FM), Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sniegt redzējumu par Riharda Vāgnera Rīgas operteātra ēkas renovāciju publiskās-privātās partnerības ceļā. Šobrīd vēsturiski nozīmīgā koncertzāle un ēka, kurā uzturējies pats Rihards Vāgners ir sliktā tehniskā stāvoklī un jau 10 gadus ir slēgta.

Savukārt 3. oktobrī Vecrīgā norisinājās vēl nebijusi zibakcija #VāgneRīga, kuras laikā vairāki simti dziedātāju no Rīgas koriem, kā arī sabiedrībā zināmas kultūras personības dziedāja Svētceļnieku kora dziedājumu no Vāgnera operas "Tanheizers" un devas gājienā no Doma laukuma uz Vāgnera zāli.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Lielas pārmaiņas, kas līdzi nesa ne tikai daudzsološas gaidas, bet arī nepatīkamus notikumus, šogad piedzīvoja Jaunais Rīgas teātris, kas augustā jauno sezonu iesāka pagaidu mājās bijušajā Tabakas fabrikā un uz savas mājas Lāčplēša ielā rekonstrukcijas laiku sauksies Jaunais Rīgas teātris pie Dzemdību nama. Tomēr pagaidu mājās nebūs viss negāja kā iecerēts. Daudz kritizēts tiekušas ne tikai Tabakas fabrikas remonta estētiskās kvalitātes, bet arī tehniskais stāvoklis un nepārdomātie risinājumi teātra darba nodrošināšanai.

Savukārt krietni skaļāk par ēkas nebūšanām, jau sezonas sākumā medijos izskanēja ziņa, ka teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nolēmis reformēt trupu, no štata aktieru vietām atbrīvojot sešas māksliniekus. Savukārt decembra sākumā kļuva zināms, ka šim sešiniekam piepulcējas arī aktrise Inga Alsiņa-Lasmane, kurai augustā vēl nebija beidzies bērna kopšanas atvaļinājums.

Daudz diskutēts tika arī par Alvja Hermaņa piesaukto kapitālismu un aktieru brīvo tirgu Latvijas mērogā.

2017. gada rudenī liela jezga tika sacelta ap Rīgā, Kronvalda parkā esošo pērtiķa-kosmonauta milzu skultūpru. Tā šo vietu gleznainajā galvaspilsētas parkā bija ieņemusi kopš 2016. gada rudens, kad notika Tēlniecības kvadriennāle "Rīga 2016".

Skulptūras autori bija piedāvājuši Rīgas pilsētai šo mākslas darbu uzdāvināt, taču atbildīgie dienesti un departamenti pēc apspriedes šo piedāvājumu noraidījuši, un māksliniekiem devuši laiku līdz šī gada aprīlim statuju aizvākt. Rīgas domes Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis Pērtiķi Semu nosauca par "vidi degradējošu elementu" un teica, ka šāda "dāvana" pilsētai nav vajadzīga, un tās vidē neiederas.

Risinājums tika atrasts, skulptūru pārvietojot uz jauno izklaides vietu bērniem un ģimenēm "Avārijas brigādes parks", kur Pērtiķis Sems ir aplūkojos joprojām.

Lai gan Ojāra Rubeņa darbības laikā Latvijas Nacionālais teātris piedzīvojis māksliniecisku uzplaukumu un ēkā veiki vairāki būtiski uzlabojumi, 2017. gada decembrī negaidīti nāca ziņa, ka viņš nolemis vairs nekandidēt uz nākamo teātra direktora amata termiņu.

"Latvijas Nacionālo teātri vadu jau vairāk nekā 11 gadus, nākamais darba līgums paredzētu piecu gadu termiņu. Esmu nolēmis neturpināt darbu kā valdes loceklis un turpmāk, līdz teātra simtgadei strādāt pie iesāktajiem darbiem kā teātra izpilddirektors," norādīja Ojārs Rubenis.

Plašākus komentārus Nacionālā teātra direktors nesniedza, tomēr teātra kolēģi atklāja, ka Rubenis sevī nejūtot spēku vēl piecus gadus vest kolektīvu, vadīt teātri. To varot saukt arī par izdegšanas sindromu.

Viņš vēlētos pabeigt iesāktos darbus līdz teātra simtgadei, tādēļ tiekot radīts jauns izpilddirektora amats, kas nodrošināšot pēctecību ar jauno direktoru.

Visa gada garumā karstas diskusijas un protestus raisīja Rīga cirka liktenis un galvenokārt aicinājumi aizliegt cirka izrādēs izmantot dzīvniekus. 2017. gada 15. jūnija Saeima lēma, ka turpmāk savvaļas dzīvnieku cirka izrādēs Latvijā nebūs.

Tas gan netraucēja strīdus un diskusijas turpināt. Savukārt Rīgas cirka jaunā komanda oktobrī uzsāka sezonu, preses konferencē skaidrojot, ka turpmākajos priekšnesumos centīsies atklāt cirka mākslas daudzveidīgumu, kā arī piedāvās skatītājiem iepazīt izrāžu aizkulises.

Lai gan šobrīd vēsturiskā cirka ēka nav skatītājiem pieejama un drīzumā tajā tiks uzsākts remonts, pirmā izrāde – jaunzēlandiešu klaunādes mākslinieka Toma Monktona "Tikai kauliņi" – jau notikusi "Zirgu pastā" un Fon Stricka villā.