Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aizsācis Latvijas simtgadei veltītu "Gadsimta albuma" veidošanu, kurā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs, interneta vietnē "www.latvijasgadsimts.lv" augšupielādējot vēsturiskas ģimenes vai dzimtas fotogrāfijas kopā ar to aprakstiem. Viens no akcijas vēstnešiem ir Zigfrīds Muktupāvels, kurš albumam iesūtījis kādu sava tēva fotogrāfiju, kas viņa rokās nonākusi pavisam nesen.
"Pie manis vērsās kāds svešs cilvēks ar jautājumu, vai gadījumā tajā nav redzams mans tēvs. Tajā redzams mans tētis baltā halātā, jo viņš strādāja Krimuldas bērnu tuberkulozes sanatorijā par skolotāju. Latvijas pirmās neatkarības laikā šī bija Sarkanā krusta, bet padomju laikos vissavienības mēroga ārstniecības iestāde. Bet mana tēta stāsts, kā viņš kļuva par skolotāju ir ļoti būtisks," stāsta Muktupāvels.
"Viņš ir dzimis 1923. gadā. Viņš bija parasts lauku puika no Latgales, starp Līvāniem un Preiļiem, izbaudījis visu lauku dzīves burvību. Tad sākās Otrais pasaules karš un komiskas situācijas rezultātā viņam izdevās izvairīties no padomju armijas. Tad, kad ienāca vācu armija, viņu iesauca leģionā, kurā viņš nodienēja divas nedēļas par pavāra palīgu, tad veiksmīgi nosimulēja vēdera kaiti un viņu palaida mājās. Karš beidzās ar padomju armijas ienākšanu un, protams, šis fakts, ka viņš ir bijis vācu armijā nebūtu bijis par labu. Viņš 11 mēnešus slēpās paša izraktā alā, cerēdams uz to, ko solīja ārzemju raidstacijas, ka tūlīt, tūlīt nāks amerikāņi un Latvija atkal būs brīva."
"Diemžēl pēc 11 mēnešiem viņš saprata, ka dzīvot pazemē vairs nav iespējams. Viņš iznāca ārā, bet viņa veselības stāvoklis bija kritisks, tāpēc viņu nosūtīja uz Krimuldas sanatoriju ārstēties, lai pēc tam varētu aizsūtīt kaut kur tālāk. Viņš noslēpa dokumentus, un, kad bija apārstēts, sanatorijas galvenais ārsts prasīja, kas viņš ir pēc profesijas. Nezinu, kas viņu bija dīdījis, bet viņš atbildēja, ka ir skolotājs. Tā kā skolotāju trūka, viņš tika pieņemts darbā un visu mūžu tur arī nostrādāja. Viņš mācīja pilnīgi visus mācību priekšmetus un līdz 1996. gadam nebija atklājis šo pelēko savas biogrāfijas faktu."
"Daudzas fotogrāfijas mēs vienkārši aizmirstam, daudzas neievērojam. Tāpēc es aicināšu ikvienu pašķirstīt savus vecos albumus un varbūt arī atradīsiet kaut tādu, kam apakšā ir diezgan garš stāsts," aicina Muktupāvels.
Jau ziņots, ka digitālais fotogrāfiju albums būs arī viena no topošās izstādes "Latvijas gadsimts" sastāvdaļām. Izstāde tiks atklāta 2018. gada maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu telpās, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.
Interesenti var augšupielādēt fotogrāfiju un pievienot stāstu par savas ģimenes un dzimtas, darba kolektīva vai organizācijas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu laika periodā no 1918. līdz 2018. gadam. Viena atsevišķa cilvēka stāsts iekļausies kopīgi veidotā Latvijas vēstures panorāmā, un ekrānā būs pieejams līdzās izstādē "Latvijas gadsimts" atainotajiem dzīvesstāstiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
