Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aizsācis Latvijas simtgadei veltītu "Gadsimta albuma" veidošanu, kurā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs, interneta vietnē "www.latvijasgadsimts.lv" augšupielādējot vēsturiskas ģimenes vai dzimtas fotogrāfijas kopā ar to aprakstiem. Viens no akcijas vēstnešiem ir Zigfrīds Muktupāvels, kurš albumam iesūtījis kādu sava tēva fotogrāfiju, kas viņa rokās nonākusi pavisam nesen.
"Pie manis vērsās kāds svešs cilvēks ar jautājumu, vai gadījumā tajā nav redzams mans tēvs. Tajā redzams mans tētis baltā halātā, jo viņš strādāja Krimuldas bērnu tuberkulozes sanatorijā par skolotāju. Latvijas pirmās neatkarības laikā šī bija Sarkanā krusta, bet padomju laikos vissavienības mēroga ārstniecības iestāde. Bet mana tēta stāsts, kā viņš kļuva par skolotāju ir ļoti būtisks," stāsta Muktupāvels.
"Viņš ir dzimis 1923. gadā. Viņš bija parasts lauku puika no Latgales, starp Līvāniem un Preiļiem, izbaudījis visu lauku dzīves burvību. Tad sākās Otrais pasaules karš un komiskas situācijas rezultātā viņam izdevās izvairīties no padomju armijas. Tad, kad ienāca vācu armija, viņu iesauca leģionā, kurā viņš nodienēja divas nedēļas par pavāra palīgu, tad veiksmīgi nosimulēja vēdera kaiti un viņu palaida mājās. Karš beidzās ar padomju armijas ienākšanu un, protams, šis fakts, ka viņš ir bijis vācu armijā nebūtu bijis par labu. Viņš 11 mēnešus slēpās paša izraktā alā, cerēdams uz to, ko solīja ārzemju raidstacijas, ka tūlīt, tūlīt nāks amerikāņi un Latvija atkal būs brīva."