"LRS aicina Latvijas pilsoņus, iestādes izrādīt pilsonisku attieksmi un prasīt no politiķiem skaidru, nepārprotamu rīcību, lai gadiem nerisinātais un atliktais sāpīgais jautājums tiktu sakārtots atbilstoši mūsdienu sabiedrības interesēm, bet vecie skeleti netraucētu valsts attīstībai un nākotnei," paziņojumā raksta savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
"VDK mantojums nav skatāms atrauti no PSRS sistēmiskā mantojuma (komunistiskā partija, cenzūra, citas represīvās struktūras). Tāpēc ir ļoti svarīgi ne vien atklāt ziņotāju un aģentu vārdus, bet arī profesionāli izvērtēt iespējamos nodarījumus un to sekas. Tam būtu nepieciešama padziļināta materiālu izpēte, kurā tiktu iesaistīti ne tikai vēsturnieki, kā tas ir šobrīd, bet arī atzīti citu nozaru eksperti," uzsver LRS.
Savienība aicina rast finansējumu šādas komisijas darbībai, kā arī meklēt risinājumu tam, ko darīt ar personām, kas atrodamas VDK arhīvos, bet jau aizgājušas viņsaulē vai arī cienījamā vecuma dēļ nav spējīgas paskaidrot savu rīcību.
"LRS ir pret paviršām un sasteigtām raganu medībām, neizvērtējot konkrētos nodarījumus. Mēs respektējam tos, kas izlēmuši iznākt no skapja, un aicinām sabiedrību izturēties ar izpratni pret cilvēkiem, kas izlēmuši runāt par savu pagātni," minēts paziņojumā.
Rakstnieki norāda, ka viņi ar totalitārisma mantojumu saistītos jautājumus pētījuši rūpīgāk, biežāk un kvalitatīvāk, nekā Latvijas sabiedrība kopumā. Piemēram, Ilgoņa Bērsona grāmatā "Auseklītis zem āmura un kāškrusta", Evas Eglājas-Kristsones grāmatā "Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti", Silvijas Radzobes grāmatās "Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks" un "Uz skatuves un aiz kulisēm".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
