Latvijā dizaineri ir ļoti produktīvi. Saruna ar dizaina teorētiķi Stefanu Viālu

Kādi ir mūsdienu dizaina izaicinājumi un iespējas?

Mēs dzīvojam laikā, kad tradicionālais industriālā dizaina modelis zaudē aktualitāti un attīstās jauns nozares virziens – sociālais dizains. Tas nenozīmē, ka industriālais dizains izzūd, nebūt nē, taču šīs jomas iespēju robežas šodien ir kļuvušas acīmredzamas. Industriālais dizains ir pielāgots ražojošā uzņēmuma interesēm, radīts, domājot par indivīdu, un tā rezultāts ir noteikts produkts – formas, funkcijas un tirgus pieprasījuma apvienojums.

Savukārt sociālais dizains aicina autorus atgriezties pie industrijas pirmsākumiem un ar dizaina starpniecību paust savu sociālo nostāju. Kopš dizainers un pasniedzējs Viktors Papeneks (Victor Papenek) septiņdesmito gadu sākumā grāmatā "Design for The Real World" atgādināja par dizainera profesijas patieso nozīmi, nozare ir attīstījusies, ne tikai pateicoties digitālo tehnoloģiju jaunievedumiem, bet arī tam, ka arvien vairāk cilvēku vēlas redzēt dizainu kā sociāli atbildīgu darbības jomu. Dizaineru fokusā vairs nav priekšmeti un to ražošana, arvien vairāk tiek domāts par lietotāja pieredzi un uz cilvēku vērsta dizaina attīstību. Aktuāls ir līdzdarbošanās dizains, kā arī pavisam jauna darbības joma – dizains publiskajam sektoram un valdības organizācijām. Tas viss tuvina mūs dizaina izpratnei, kas primāri koncentrējas uz sabiedrības, nevis indivīda vajadzībām, un tās, manuprāt, ir lielākās pārmaiņas, ko šobrīd piedzīvo dizains.

Un, ja runājam par Latvijas dizaina iespējām un izaicinājumiem?

Darbojoties žūrijā, mani, pirmkārt, ļoti patīkami pārsteidza projektu daudzveidība un kvalitāte. Latvijā dizaineri ir ļoti produktīvi. Otrkārt, dizaineri ļoti koncentrējas uz materiālu priekšmetu izstrādi. Daudzi no konkursa pieteikumiem bija interesanti, daži – ļoti labi, taču man šķiet, ka Latvijas dizaineriem ir vērts aktīvāk pievērsties servisa dizaina, digitālā dizaina un sociālā dizaina izstrādei. Vienmēr ir aizraujoši projektēt jaunu krēslu vai galdu, taču tas nav veids, kā šodien vispilnīgāk izmantot dizaina sniegtās iespējas.

Kā mēs varētu veicināt dizaina fokusa maiņu no industriālā uz sociālo modeli?

Šī nav tikai Latvijas dizaina specifika, ar šo jautājumu saskaras arī citas valstis. Piemēram, Sidnejas universitātē ir izpētes centrs, kurā tiek izstrādāts projekts "Dizains pret noziegumu" – iesaistītie dizaineri projektē jaunus objektus, sistēmas un pakalpojumus ar mērķi uzlabot drošību publiskajā telpā, un tas dara šo dizainu sociāli atbildīgu arī tad, ja rezultāts ir fizisks produkts. Tikpat labi mēs varam runāt arī par dizainu veselības aprūpes vajadzībām, piemēram, Lielbritānijā nupat ir izdots jauns pētniecisks žurnāls "Dizains veselībai". Darbības joma ir ārkārtīgi plaša, un mums, dizaineriem, vispirms ir jākoncentrējas uz lietotāja pieredzi, nevis produkta izskatu. Mūsu uzdevums vairs nav radīt skaistas lietas, bet ar dizaina palīdzību noteikt un risināt reālas cilvēku vajadzības.

Cik būtiski ir runāt par nacionālu dizainu mūsdienu globālajā pasaulē?

Manuprāt, starp nacionalitāti un globalizāciju nav pretrunu. Tas, ka esam saistīti, nenozīmē, ka zaudējam identitāti, tieši otrādi – globalizācija sniedz iespējas demonstrēt nacionālo dizainu pasaules kontekstā, un tik nelielām valstīm kā Latvija tas ir īpaši būtiski. Pirmkārt, pašiem latviešiem ir svarīgi saprast, ko nozīmē viņu nacionālais dizains, otrkārt, pasauli interesē, ko Latvija var piedāvāt.

Kāda ir starptautisko un nacionālo dizaina balvu nozīme?

Pirmkārt, dizaina apbalvojumi veic reklāmas funkciju un padara nozari saistošu plašākai sabiedrībai. Otrkārt, konkursi palīdz iedzīvināt un attīstīt jaunas dizaina vīzijas. Piemēram, ja apbalvojums tiek pasniegts sociālā dizaina projektam, tas ir signāls visai dizaina kopienai: "Lūk, draugi, šis ir labs mūsdienīga dizaina piemērs, varbūt mums vajadzētu doties šajā virzienā?" Abi šie balvas uzdevumi ir vienlīdz svarīgi – neatkarīgi no tā, vai runājam par nacionālu vai starptautisku dizaina apbalvojumu.

Kādas ir jūsu prognozes par nākamo Latvijas dizaina gada balvu norisi un konkursa attīstību?

Es ceru, ka Latvijas dizaina kopiena ir sadzirdējusi žūrijas vēstījumu par to, ka virzība no produkta uz servisu un no industrijas uz sabiedrību ir būtiska un interesanta. Latvijas dizainā ir nepieciešami jauni eksperimenti, un tiem ir jābūt mazāk saistītiem ar mākslu, bet vairāk ar sociālām inovācijām.