Pirmo reizi Latgaliešu kultūras gada balvā "Boņuks" par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem – tas būs Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. Viņš dzimis toreizējā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924. gada 9. oktobrī un šobrīd ir arī vecākais latgalietis Vācijā. Pēc Vārkavas pamatskolas pabeigšanas Alberts plānoja mācīties tālāk Daugavpils ģimnāzijā, bet plānus izjauca Otrais pasaules karš ar tēva represēšanu, paša iesaukšanu leģionā, ievainojumiem, nokļūšanu karagūstā un palikšanu Vācijā. Tomēr, neskatoties uz šādiem dzīves ceļiem, Alberts Spoģis izmantoja katru iespēju mācīties un studēt, specializējoties filozofijā, vācu literatūrā, žurnālistikā, vēsturē un katoļu teoloģijā. Kā skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Spoģis uzaudzinājis arī vairākus Latvijā zināmus latgaliešu kultūras darbiniekus. Par skolotāju Spoģis strādājis līdz pat 1996. gadam.
No 1985. gada kārtojis Andriva Jūrdža fondu un Latgaļu izdevniecības lietas, izveidojis latgaliešu literatūras, kultūras materiālu krātuvi "Latgaļu sāta" Minsterē. Trimdas latgaliešu (latgaļu) izdevumus sūtījis uz bibliotēkām, skolām un augstskolām Latgalē, atbalstījis latgaliešu grāmatu izdošanu. Paralēli skolas darbam daudz un regulāri rakstījis dzeju (izdotas četras dzejoļu grāmatas), publicistiskas un literatūrkritiskas apceres un recenzijas, darbojies radio raidījumu redakcijā. Alberts Spoģis strādājis kopā ar Miķeli Bukšu, Vladislavu Loci un citiem trimdas latgaliešu aktīvistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!