Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē www.redzidzirdilatviju.lv no 2016. gada ikviens interesents var meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajām Latvijas kinohronikām un dažādu žanru filmām, kā arī skatīties vietnē publicētos video.
No 2018. gada 21. februāra ikvienam interesentam ir iespēja vietnē meklēt informāciju arī par arhīvā uzkrātajām fotogrāfijām no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām un apskatīt fotoattēlus.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (turpmāk arhīvs) ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos.
2016. gadā arhīvs uzsāka projektu "Audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve" un izveidoja interneta vietni www.redzidzirdilatviju.lv, kura sniedz iespēju attālināti meklēt un iepazīties ar informāciju no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinodokumentu un videodokumentu datubāzēm par arhīvā uzkrātajām kinohronikām un dokumentālajiem filmējumiem par Latviju, kā arī par Latvijā radītajām dokumentālajām filmām, spēlfilmām, animācijas filmām un citu žanru filmām.
Arhīvs turpināja strādāt pie vietnes attīstīšanas un papildināšanas un 2017. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsāka projektu "Multimediāla vietne Redzi, dzirdi Latviju! Latvijas vēsture filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos".
Šobrīd arhīvs atklāj interneta vietnes www.redzidzirdilatviju.lv Fotogrāfiju moduli, kas sniedz saturisku un vizuālu informāciju par vairāk nekā 6500 fotodokumentiem, sākot no 19. gadsimta vidus. Modulis publiski pieejams ikvienam interesentam no 2018. gada 21. februāra.
Fotodokumentu kolekcijas ir visplašākais un tematiski daudzpusīgākais arhīvā uzkrāto dokumentu veids, kuru kopskaits pārsniedz 1,7 miljonus, atspoguļojot laiku, vietas un cilvēkus no 19. gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām. Saturiski tie vēsta par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem un apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas skārušas Latviju.
Vietnē var iepazīties ar Latvijas 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma fotogrāfijām, kuras veidojuši tā laika fotogrāfi Kārlis Šulcs, Alfons Bērmanis, Leonhards Viržikovskis, Roberts Borhards, Emanuels Egerts, Kārlis Marija Hēbensbergers, Jānis Rieksts un daudzi citi. Viens no senākajiem fotogrāfiju kopumiem atspoguļo Rīgas pilsētvidi pirms 150 gadiem, ļaujot iepazīt mūsu galvaspilsētas ielas, parkus, tiltus, laukumus, ēkas, pieminekļus. Fotoattēlos fiksēta Rīgas pils, Vecrīgas ielas un nami, Rīgas dzelzceļa stacijas laukums, Esplanāde, Melngalvju nams, Rātslaukums, Rīgas osta, Vērmanes dārzs un daudzas citas vietas, kuras ir mainījušās, pārvērtušās un pat zudušas.
Kā nozīmīga jāuzsver arhīvā uzkrātā fotodokumentu kolekcija, kas atspoguļo Pirmā pasaules kara norises, Latvijas Republikas izveidošanos 1918. gadā un Latvijas Brīvības cīņu periodu 1918.–1920. gadā. Svarīga loma arī ievērojamu Latvijas kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumiem.
Pieejamās fotogrāfijas ir vērtīgas vēstures liecības un pētniecības avots, kas ļauj padziļināti izprast Latvijas valstiskuma būtību un tapšanas vēsturi, atklāj kultūras lomu nācijas veidošanās procesā, kā arī sekmē interesi par mūsu bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu.
Modulis "Fotogrāfijas" būtiski paplašina un papildina vietnes informāciju par arhīvā uzkrātajiem dokumentiem. Sekmīgi darbojas audiovizuālo dokumentu modulis "Filmas", kurā pašlaik pieejama informācija par vairāk nekā 7500 filmām no 1910. gada līdz pat 2017. gadam, kā arī ievietoti vairāk nekā 1000 video. Šobrīd arhīvs aktīvi strādā pie skaņas dokumentu moduļa izstrādes, kas būs pieejams no 2018. gada jūnija.
Arhīvs piedāvā visiem vietnes lietotājiem brīvu pieeju Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu un fotodokumentu datubāzu informācijai. Jebkuram lietotājam ir iespēja meklēt sev interesējošo informāciju vietnē, atlasīt interesējošos dokumentus un veidot sarakstus, kā arī veidot īpašas dokumentu izlases, kas atbilst katra lietotāja vēlmēm un mērķiem. Ikviens interesents var pārsūtīt atlasīto informāciju par dokumentiem uz e-pastu vai to izdrukāt, skatīties vietnē publicētos video un fotogrāfijas, un pasūtīt arhīva dokumentu kopijas, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumus.
Pagaidām vietnē pieejama tikai daļa no arhīva datubāzēs esošajiem datiem. Informācija vietnē tiek papildināta un pilnveidota, lai publicētu visus datus par arhīvā uzkrātajiem dokumentiem.
Projektu īsteno Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un SIA "Profero" sadarbībā ar Latvijas arhīvistu biedrību. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.