Līdz ar modernisma uzplaukumu mākslā, literatūrā un citās kultūras jomās pārmaiņas notika arī mūzikā. Jau 20. gadsimta sākumā iezīmējās tradicionālo māksliniecisko paņēmienu neievērošana, kas veicināja attālināšanos no ierastā reālisma un akadēmisma. 1913. gadā itāļu mūziķis futūrists Luidži Rusolo (Luigi Russolo, 1885–1947) publicēja manifestu "Trokšņu māksla" ("L'arte dei Rumori"), proklamējot, ka 20. gadsimta skaņa būs troksnis, sevišķi mašīnu izraisīti trokšņi, kāds bija arī viņa radītais "Intonarumori" (1914).
Kā viens no dažādu mākslu mijiedarbības piemēriem noteikti jāmin Ērika Satī (Erik Satie, 1866– 1925) viencēliena balets "Parāde". To režisēja Žans Kokto (Jean Cocteau, 1889–1963), horeogrāfiju veidoja Leonīds Mjasins (Леонид Мясин, 1896–1979), Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) darināja tērpus, itāļu futūrists Džakomo Balla (Giacomo Balla, 1871–1958) palīdzēja pie citiem scenogrāfijas dizainiem.