Ar 24 biedru uzņemšanu atjaunota Latvijas PEN darbība  (1)

Pirmais PEN klubs dibināts tika Londonā 1921. gadā, savukārt Latvijas PEN filiāle – 1928. gadā. Tās darbībā tika apturēta 1940. gadā, taču okupācijas gados Latvijas un Igaunijas PEN darbojās emigrācijā. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas PEN aktīvi darbojās līdz 2004. gadam, un tās vadītājs bija Knuts Skujenieks. 2018. gada 6. martā atjaunotā biedrība ir šīs organizācijas darbības turpinātāja.

Latvijas PEN iestājas par saprašanās un cieņas veicināšanu starp valstīm un tautām. Tās biedri apņemas darīt visu iespējamo, lai novērstu naidu un veicinātu ideālu, kurā cilvēce dzīvotu mierā un vienlīdzībā vienā pasaulē. Biedrība aizstāv netraucētu domas ceļošanu gan savas nācijas ietvaros, gan starp nācijām. Biedrības biedri apņemas pretoties jebkādai izteikšanās brīvības apspiešanai gan valstī un kopienā, kurā tie dzīvo, gan arī jebkur pasaulē, kur vien tas iespējams. Biedrība iestājas par brīvu presi un pret patvaļīgu cenzūru miera laikā.

Īstenojot Biedrības mērķus, Biedrība sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu juridiskām un fiziskām personām, organizē un piedalās pasākumos. Biedrība sadarbojas ar starptautisko PEN organizāciju (PEN International), kā arī ar citu valstu PEN centriem un to biedriem.

Atjaunošanas sapulces laikā biedrībā iestājās 24 biedri. Latvijas PEN ir aicināti iestāties gan literāti, gan cilvēki, kurus interesē literatūra un, kuri iestājas par vārda un izteiksmes brīvību, neatkarīgi no valsts piederības, etniskās izcelsmes, dzimtās valodas, ādas krāsas vai reliģijas.

Latvijas PEN atjaunošanas sapulcē biedrības valdē tikai ievēlēti Ieva Lešinska-Geibere, Maira Dobele, Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins un Juta Pīrāga. Par biedrības priekšsēdētāju uz trim gadiem valde ievēlēja Ingu Gaili.

PEN International harta:

1. Literatūra nepazīst robežas, un tai vienmēr jāpaliek cilvēku kopīgam saziņas līdzeklim, neatkarīgi no jebkādiem politiskiem vai starptautiskiem satricinājumiem.

2. Jebkuros apstākļos, un jo īpaši kara laikā, mākslas darbi, kas ir cilvēces kopīgais mantojums, jāsaglabā nacionālo vai politisko kaislību neskarti.

3. PEN dalībniekiem vajadzētu izmantot savu ietekmi, lai veicinātu saprašanos un cieņu starp valstīm un tautām; dalībnieki apņemas darīt visu iespējamo, lai novērstu naidu un veicinātu ideālu, kurā cilvēce dzīvotu mierā un vienlīdzībā vienā pasaulē.

4. PEN aizstāv netraucētu domas ceļošanu gan vienas nācijas ietvaros, gan starp nācijām, un PEN dalībnieki apņemas pretoties jebkādai izteikšanās brīvības apspiešanai gan valstī un kopienā, kurā tie dzīvo, gan arī jebkur pasaulē, kur vien tas iespējams. PEN iestājas par brīvu presi un pret patvaļīgu cenzūru miera laikā. Organizācija uzskata, ka nepieciešams solis uz pasauli ar augstāku politiskās un ekonomiskās kārtības organizāciju ir valdību, administrāciju un institūciju brīva kritika. Un, tā kā brīvība nozīmē arī brīvprātīgu sevis ierobežošanu, dalībnieki apņemas pretoties tādiem preses brīvības apdraudējumiem kā melīgas publikācijas un apzināta faktu sagrozīšana un izkropļošana politiska vai personīga labuma vārdā.

Informācija par iestāšanos: LatviaPEN@gmail.com