Biļetes uz nākamajiem Dziesmu svētkiem būs personalizētas, pauž Juhņēviča  (90)

"Svarīgi, lai šī aktivitāte būtu personalizēta. To nevarētu atdot citam. Ja kāds netiek, nāk nākamais no tiem, kas visvairāk pelnījuši."

Intervijā Juhņēviča pieļauj vairākus variantus, kā varētu tikt organizēta 2023. gada Dziesmu un deju svētku biļešu sadale.

Viens no variantiem – piešķirt biļetes vien dalībniekiem, to piederīgajiem. Bet tad tiek izslēgta visu pārējo pieeja šim pasākumam, kas top par valsts naudu. Tāpat atkal aktualizēts izlozes variants, kas pasaulē ir daudz pielietots.

"Tajā pašā laikā gan jāatceras, ka dziesmu un deju svētki nav vienkārši liela mēroga pasākums, te ir īpaši liela emocionālā pievienotā vērtība, motivācija, kāpēc cilvēki vēlas vai nu būt dalībnieki, vai brīvprātīgie, vai skatītāji – tātad būt klāt šajos svētkos, baudīt unikālo kopības sajūtu. Izlozes principa lielais mīnuss – vismotivētākie tiek nostādīti vienādā atkarībā no veiksmes ar tiem, kas pošas uz šiem pasākumiem tikai tāpēc, ka "visi tā dara"," sarunā ar "Dienu" pauž Juhņēviča.

Vēl svētku izpilddirektore apsver iespēju ieeju pasākumos piešķirt pēc lojalitātes kartes principa. "Es domāju, ka nākotnē, ņemot vērā, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka, arvien vairāk novērtē Dziesmu un deju svētkus kā ilglaicīgu procesu, nevis vien dažu dienu pasākumu, arī tas varētu būt labs risinājums."

"Katrs, kuru interesē Dziesmu un deju svētki, varētu reģistrēties atsevišķā sistēmā, būt aktīvs, apmeklēt sagatavošanās posma notikumus un pasākumus. Piemēram, pēdējos divos gados ir notikušas gan skates, gan koncerti, pagājušajā gadā visos reģionos bija ieskaņas koncerti. Tas, ko es redzēju, esot klāt šajos pasākumos, – tos apmeklē vietējās pašvaldības cilvēki, piederīgie. Nav tā, ka kāds brauktu no citurienes. Ja būtu iespēja vākt vēlāk noderīgus punktus, apmeklējot šādus pasākumus, to popularitāte ievērojami augtu," klāsta Juhņēviča.

"Te tiešām ir jautājums, ko dziesmu un deju svētki mums katram nozīmē. Šāds princips līdz ar to ir arī ļoti godīgs. Ja tev tiešām šo svētku saturs ir svarīgs, tad attiecīgi būsi tikai ieguvējs, redzot arī kolektīvu gatavošanos. Tas ir tāds kā skatītāju un dalībnieku kopīgs ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem."

Juhņēviča arī pauž sarūgtinājumu, ka biļešu iegāde jau sākusi atgādināt sporta sacensības, kad visu izšķir sekunžu simtdaļas – kurš pēc tirdzniecības uzsākšanas ātrāk pieteiksies, tas var cerēt uz biļeti. "Tas nav godīgi pret visiem, jo priekšroka tiem, kuri labāk pārzina tehnoloģijas."

"Faktiski ir tā, ka šie Dziesmu un deju svētki iezīmē tādu kā pagrieziena punktu to rīkošanā. Tas, kas strādāja 2008. gadā, kā redzam, 2018. gadā nestrādā. Pieaugusi gan dalībnieku interese, gan visu pārējo vajadzība pēc šiem svētkiem, pēc tās piederības tautai, kopības sajūtas, ko dod šie svētki. Līdz ar to ir laiks domāt par jauniem formātiem."

Jau vēstīts, ka sestdien, 3.martā, tika sākta vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku maksas pasākumu biļešu tirdzniecība. To saskaņā ar LNKC pērn sarīkotā iepirkuma konkursa rezultātiem nodrošina "Biļešu paradīze".

Biļešu tirdzniecības pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc apmēram 95 000 biļešu.

Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm. Pircēji tika apkalpoti lēni, un arī uz biļetes iegādi internetā nācās gaidīt vairākas stundas, turklāt daudzos gadījumos arī pēc ilgās gaidīšanas kāroto biļeti iegādāties neizdevās.

Līdz sestdienas vakaram tika pilnībā izpārdotas biļetes uz 17 no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.