'Rotaļas' ar uguni un gulēšana uz ziemeļiem: pasaulslavenu mākslinieku māņticības  (5)

"Tā ir daļa no cilvēka būtības – vēlme kontrolēt to, kas ne vienmēr ir mūsu spēkos," portālam "Artsy" atklāj grāmatas "Recipes for Good Luck: The Superstitions, Rituals, and Practices of Extraordinary People" ("Veiksmes receptes: neparastu cilvēku māņticības, rituāli un paradumi") autore un māksliniece Elena Vainstīna. "Tas kaut kādā līmenī ietekmē teju ikvienu," viņa saka.

Savā grāmatā Vainstīna aprakstījusi 65 slavenu mākslinieku, dizaineru, mūziķu, zinātnieku, atlētu un citu veiksmīgu cilvēku māņticīgos paradumus. Piedāvājam iepazīties ar piecu pasaulslavenu radošo sfēru pārstāvju īpatnējiem paradumiem.

Viens no izcilākajiem Viktorijas laikmeta angļu rakstniekiem Čārlzs Dikenss (1812–1870) vienmēr nēsāja līdzi navigācijas kompasu un gulēja ar seju pret ziemeļiem. Viņš ticēja, ka šāda prakse uzlabo viņa radošās spējas un rakstniecību. Pasaulslaveno romānu "Pikvika kluba piezīmes", "Olivers Tvists" un "Lielās cerības" autors pats bija sabiedrības morāles kompass – savos daiļdarbos viņš nodarbojās ar sociālo kritiku, dzīvīgi atainojot sabiedrības sociālekonomiskos apstākļus.

Spāņu kubisma leģenda Pablo Pikaso (1881–1973) nemeta prom savu veco apģērbu, nogrieztos matus un pat nagus, baidoties, ka tādējādi viņš varētu zaudēt daļu no savas "būtības". Pikaso kolekcionēja pats sevi, un līdz nāvei viņš bija uzkrājis aptuveni 50 tūkstošus pats savu darbu – sākot no zīmējumiem un gleznojumiem, beidzot ar keramiku un teātra izrāžu scenogrāfijas elementiem. Viņš pasaules mākslas vēsturē iegājis kā viens no ražīgākajiem un arīdzan ietekmīgākajiem 20. gadsimta māksliniekiem.

Meksikāņu gleznotāja un kultūras ikona Frīda Kalo (1907–1954) augus ne tikai bagātīgi atveidoja savos mākslas darbos, bet arīdzan audzēja savā dārzā, kas atradās pie mājas, kur viņa mitinājās kopā ar gleznotāju Djego Rivjeru. Kalo rūpīgi iekoptais dārzs viņai kalpoja par miera un iedvesmas ostu, un tajā viņa varēja pavadīt garas stundas, aprūpējot savus augus, augļkokus un ziedus. Viņas gleznošanas molberts atradās pie loga ar skatu uz dārzu, un mākslinieces pēdējā griba, kad viņa neilgi pirms nāves atgriezās no slimnīcas, bija viņas gultas pārbīdīšana ar skatu uz dārzu.

Spāņu sirreālisma meistars Salvadors Dalī (1904–1989) pats sevi uzskatīja par ļoti māņticīgu un vienmēr nēsāja līdzi jūras ūdens nogludinātu koka gabaliņu, kas viņam palīdzējis atvairīt ļaunos garus. Ietekmīgais mākslinieks sirreālismu ne tikai "piekopa" savos mākslas darbos, bet bija arīdzan izslavēts ar dažādām dīvainībām. Piemēram, reiz viņš teju nosmacis, kad lasījis lekciju niršanas kostīmā un ķiverē.

Atzītā multimediju māksliniece un miera aktīviste Joko Ono jaunībā bija ļoti jutīga pret gaismu un skaņu, taču viņa atklāja, ka atvieglojumu viņai sniedz sērkociņi – vērošana, kā tumšā telpā izdeg sērkociņš, viņu nomierināja. Viņa šo rituālu atkārtojusi tik ilgi ilgi, kamēr pilnībā pārgājusi trauksme. Pēcāk šis rutāls kļuva par viņas performanču sastāvdaļu, kas sešdesmitajos gados tika īstenotas mākslinieciskā grupējuma Fluxus aktivitāšu ietvaros.