Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Goda biedrs režisors Jānis Streičs 11. maijā pulksten 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē aicina uz vakarēšanu ,,Kā tālā bērnībā", lai kopā ar skatītājiem izdzīvotu Jāņa Klīdzēja stāsta ,,Zelta krustiņš" varoņa Benedikta mīlestību, portālu "Delfi" informē RLB pārstāvji.
Pasākumā piedalīsies Jānis Paukštello, Karina Lučiņina, Baiba Kranāte un citi dziedošie aktieri, kā arī Ēriks Zeps ar ansambli ,,Rikši" un jaunie dejotāji no Preiļiem.
"Tā būs vakarēšana kā kinorežisora bērnībā, kad ziemas vakaros sanāca kaimiņienes, lai, darinot līdzpaņemtos rokdarbus, varētu klausīties, ko Streiču Jānītis tām lasīja priekšā," raksta pasāku rīkotāji.
Sarīkojums tiek organizēts RLB projekta "Latvijai 100 / Rīgas Latviešu biedrībai 150 personības" ietvaros. Tā mērķis ir, sagaidot Latvijas simtgadi un RLB 150 gadu jubileju īpaši izcelt un godināt RLB Goda biedrus – nozīmīgas Latvijas personības, kā arī izglītot Latvijas sabiedrību, parādot personības veidošanās ceļu un mērķtiecību, sasniedzamos rezultātus un to nozīmi Latvijas kontekstā.
RLB Goda biedra tituls ir pirmais nacionāla līmeņa apbalvojums Latvijā, kas tika piešķirts izciliem mākslas, kultūras un zinātnes darbiniekiem vai personām, kam ir lieli nopelni RLB mērķu īstenošanā. RLB Goda biedra tituls piešķirts tuvu 118 personām, no kuriem Latvijas labā vēl darbojas astoņi Goda biedri, tai skaitā Raimonds Pauls, Pēteris Vasks, Jānis Stradiņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Streičs, kas dažādos laikos ziedojušas savu dzīvi, savas zināšanas un talantus Latvijai un tās uzplaukumam.
Projekta ietvaros ir paredzēti pieci pasākumi – radošie vakari – tikšanās vai atmiņu vakars par kādu no RLB Goda biedriem – Raimondu Paulu, Vairu Vīķi Freibergu, Pēteri Vasku un atmiņu vakars par Imantu Ziedoni. Pasākuma gaitā apmeklētāji būs iespēja iepazīt personību, tās izaugsmes ceļu, ieguldījumu un Latvijas kā mūža vērtības nozīmi.
Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir pati senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija (dibināta 1868. gadā). Tai ir izcila nozīme nācijas vēsturē un tajā sniedzas gan vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu, gan Latvijas valstiskās neatkarības saknes.
Ielūgumus var saņemt RLB pirmajā stāvā pie dežuranta no 16. aprīļa līdz 7. maijam veicot 10 eiro ziedojumu RLB nama restaurācijai. Ielūgumu skaits ir ierobežots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
