Filmas, koncerti un gadsimta izstāde: astoņi kultūras pasākumi 4. maija svinēšanai

Lai uzzinātu par 4. maija pasākumiem Latvijā, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80768076. Svētku notikumu programma pieejama arī Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv.

Pasākuma "Brīvības ielas stāsti" aktivitātes notiks no pulksten 10.00 līdz 22.00 visas ielas garumā, sākot no Brīvības laukuma līdz Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, akcentējot vairākas norises vietas – Brīvības laukumu, Esplanādi, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Dailes teātri, Vidzemes tirgu, VEF Kultūras pili un Brīvdabas muzeju.

Brīvības laukumā ikviens aicināts veidot kompozīciju "Ziedu Latvija", klausīties Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē un pūtēju orķestru koncertu, piedalīties ziedu nolikšanas svinīgajā ceremonijā, vērot "Jauno Jāņu orķestra" un grupas "Iļģi" muzicēšanu un apmeklēt vakara koncertu "Brīvības pieturas", kurā uzstāsies solisti Elza Rozentāle, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Daumants Kalniņš, Juris Jope, Zigfrīds Muktupāvels, grupa "Rikši", aktieri Gints Grāvelis, Gints Andžāns, koris "Maska", diriģents Jānis Ozols. Koncertu vadīs aktieris Artūrs Skrastiņš.

Šajā dienā pasākuma apmeklētāji varēs doties ekskursijā ar speciālu 100. autobusu pa maršrutu Esplanāde-Brīvdabas muzejs-Esplanāde un brauciena laikā iepazīt Brīvības ielas vēsturi – īpaši sagatavotā stāstījumā būs iespējams uzzināt interesantus vēsturiskus faktus par zīmīgākajiem notikumiem, kas saistās ar Brīvības ielu. Ar autobusa atiešanas laikiem būs iespējams iepazīties pieturvietās, kā arī Rīgas satiksmes mājaslapā. Arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs iespēja izzināt Latvijas valsts simtgades vēsturi, apmeklējot izstādi "Latvijas gadsimts". Savukārt vairākās vietās pilsētvidē visas Brīvības ielas garumā būs izvietoti stendi, kur ikviens interesents varēs iepazīt laikabiedru atmiņas par Brīvības ielu un notikumiem tajā.

No pulksten 12.00 līdz 18.00 pasākuma ietvaros risināsies Brīvības ielas forums, kurā interesenti varēs apmeklēt lekciju, diskusiju un sarunu teltis. Esplanādes teltī varēs tikties ar apzinātības pasniedzēju Ansi Jurģi Stabingi, filozofu Arti Sveci un politologu Ivaru Ījabu, savukārt forumā pie Dailes teātra apmeklētājus gaidīs izglītības programmas "Iespējamā misija" dalībnieki, raidījuma "Ielas garumā" veidotāja Lilita Eglīte, pedagoģijas zinātniece un pētniece Zanda Rubene, urbāniste Evelīna Ozola. Šajās abās foruma norises vietās sarunu starplaikos muzicēs tautā iemīļoti mūziķi. Forums risināsies arī pie VEF kultūras pils, kur iedzīvotāji varēs tikties ar antropologu Viesturu Celmiņu, pilsētplānotāju Neilu Balgali, ekonomisti Ņinu Lindi, zaļā dzīvesveida pārstāvi Artūru Jansonu un mediķi Pēteri Urtānu.

Jaunieši, ģimenes ar bērniem un ikviens jauno tehnoloģiju atbalstītājs gaidīts pie VEF Kultūras pils, kur būs tehnisko inovāciju darbu izstāde, meistarklases, lekcijas, nākotnes tehnoloģiju paraugdemonstrējumi un izklaide kopā tehnoloģiju kompānijām, kā arī ar pašmāju un ārvalstu mūziķiem, grupām un solistiem.

Turpretī tautas tradīciju izzinātājus gaidīs Brīvdabas muzejā, kur bērni kopā ar vecākiem varēs iesaistīties radošajās darbnīcās, klausīties lekcijas, piedalīties sarunās par tautastērpu, kā arī klausīties tautas mūzikas grupu sniegumu un iet rotaļās. Ieeja Brīvdabas muzejā šajā pasākumā ir bez maksas.

Pasākumā "Brīvības ielas stāsti" apmeklētājiem būs iespēja noskatīties arī vairākas teātra izrādes. Esplanādē būs trīs izrādes bērniem "Karnevāls un kartupeļu salāti", "Vai otra grupa mani dzird?", "Kā saule gadījās?", kā arī darbosies leļļu meistarklases. Savukārt Vidzemes tirgū būs skatāma "Dirty Deal Teatro" izrāde pieaugušajiem "Latvijas plānošanas institūts".

Līdz ar pasākumu "Brīvības ielas stāsti" 4. maijā notiks arī citas aktivitātes, gan pilsētas centrā, gan apkaimēs. Plašāka svētku programma ar informāciju par dalībniekiem, norises laiku un vietu pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv, kā arī drukātā veidā tā būs atrodama Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas kultūras centros, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs un tūrisma informācijas centros.

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī "Splendid Palace" – bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā. Šāgada akcents – Nacionālā Kino centra programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" un citu jaunāko filmu pirmizrādes.

2018. gada Latvijas filmu maratons kinoteātrī "Splendid Palace" notiek Latvijas valsts simtgades zīmē – līdz 4. maijam pirmizrādi būs piedzīvojušas jau septiņas filmas Nacionālā Kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", un jaunākā no tām – režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma "Mērijas ceļojums" – kļūs par vienu no centrālajiem notikumiem kinoteātra Lielās zāles vakara cēlienā (seanss pulksten 18.00). Tomēr pirmizrāžu sērija Lielajā zālē sāksies jau agrāk – ar seansu pulksten 13.30, kad pirmizrādi piedzīvos Jura Podnieka studijas un režisora Roberta Rubīna dokumentālā filma "Gribētos būt aplim" par pāragri mūžībā aizgājušo baletdejotāju Alekseju Avečkinu.

Nākamajā Lielās zāles seansā pulksten 15.00 pirmizrādi svinēs Valsts Kultūrkapitāla fonda Simtgades mērķprogrammā atbalstīta filma – "Zigfrīds Anna Meierovics", dokumentāla filma ar inscenējumiem, kuros piedalās Agnese Cīrule, Andris Gindra un citi aktieri. Scenārija autors un režisors Tālivaldis Margēvičs pie ieceres par Latvijai tik nozīmīgā valstsvīra dzīvesstāstu strādājis vairāk nekā 20 gadu.

Lielās zāles seanss pulksten 16.30 arī sākas ar divām pirmizrādēm – tās ir īsfilmas, kuras pieņemts klasificēt kā "animāciju pieaugušajiem", Indras Sproģes Ievads epilogam un Vladimira Leščova Elektriķa diena, kas kopš aprīļa beigām ieplānota jau trīs nopietnu pasaules animācijas festivālu programmās, ieskaitot Anesī festivāla konkursa skati. Savukārt seansu noslēdz 4. maija filmu maratonam tradicionāla parādība – režisores Lailas Pakalniņas jaunākā filma, kas jau apmetusi loku pa starptautiskiem festivāliem, un šogad tā ir dokumentālā filma "Zirdziņ, hallo!", kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja Lokarno festivālā Šveicē.

Latvijas filmu maratona vakars Lielajā zālē (pēc septītās Simtgades filmas Mērijas ceļojums) noslēgsies ar seansu pulksten 20.00, kurā pirmizrādi piedzīvos divu senu kolēģu un domubiedru kopdarbs – režisors Arvīds Krievs pabeidzis dokumentālo filmu "Kamēr tu šo dzīvi spēlē" par komponistu Mārtiņu Braunu, kurš mūziku Arvīda Krieva filmām rakstījis jau kopš 70. gadu sākuma, bet tieši šogad 4. maijā saņems Triju Zvaigžņu ordeni.

Tradicionāli 4. maijā bezmaksas seansi notiek arī kinoteātra "Splendid Palace" Mazajā zālē, un tur šogad likumsakarīgā kārtā varēs noskatīties gandrīz visas līdz šim pirmizrādītās Simtgades filmas. Pati pirmā filma no Nacionālā Kino centra programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", nu jau gandrīz leģendārā Vara Braslas ģimenes filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", atklās 4. maija Latvijas filmu maratonu pirmajā Lielās zāles seansā pulksten 11.30, bet Mazajā zālē seansi sākas jau pulksten 11.00 – vispirms Ivara Selecka dokumentālā filma "Turpinājums" (pirmizrādīta 22. martā un joprojām kinoteātru repertuārā), tad pulksten 13.00 režisores Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma "Ievainotais jātnieks", seansā pulksten 15.00 režisora Askolda Saulīša dokumentālais pētījums "Astoņas zvaigznes", seansā pulksten 17.00 – režisores Madaras Dišleres debijas spēlfilma "Paradīze '89" (pirmizrādīta 22. februārī un arī joprojām kinoteātru repertuārā).

Mazās zāles seansu virkne noslēdzas 19:00 ar režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa jaunāko kases grāvēju, filmu-leģendu "Nameja gredzens", kura 2018. gada pirmo trīs mēnešu laikā kļuvusi par visas Latvijas kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu – to jau redzējuši gandrīz 80 000 kinoskatītāju; maija sākumā filma piedzīvos starptautisko pirmizrādi Lietuvā. Jāatceras, ka šī ir vienīgā filma 4. maija maratona programmā, kam piemērots vecuma ierobežojums – daudzo kaujas skatu dēļ filma nav īsti piemērota skatītājiem, kas vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumu.

Tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratona noslēgums iziet ārpus kinozālēm, uz "Splendid Palace" priekšpagalmu, kur līdz ar tumsas iestāšanos sākas brīvdabas seanss. Kinoseansa ieskaņā no pulksten 20.30 valsts svētkiem piemērotu gaisotni sagādās folkmūzikas grupa "Imanta Dimanta un draugi", bet kinoseansa programma, kas sāksies apmēram 21:30, šogad veidota sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kur ar ERAF atbalstu risinās kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas projekts, piešķirot 21. gadsimta kvalitāti 20. gadsimtā filmētiem materiāliem, tāpēc arhīva darbinieki ir priecīgi darba rezultātu demonstrēt plašākai publikai. Latvijas filmu maratona brīvdabas seansā varēs noskatīties 50.-70.gadu kinožurnālu izlasi.

Informācija par Latvijas filmu maratona programmu un atsevišķām filmām pieejama Nacionālā kino centra mājaslapā.

2018. gada lielākā muzeju dzīves notikuma – izstādes "Latvijas gadsimts" – no 4. maija būs skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Tā būs lielākā muzeju kopizstāde pēc valsts neatkarības atjaunošanas, un tās veidošanā iesaistījušies 65 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Izstādē vienkopus varēs apskatīt unikālus un daudziem atpazīstamus priekšmetus no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas.

Kopš pagājušā gada vasaras darbojas izstādes interneta vietne www.latvijasgadsimts.lv, kur iespējams uzzināt jaunumus par izstādes tapšanas gaitu, kā arī cita veida informāciju. Piemēram, tās sadaļa "Latvijā pirms 100 gadiem" ļauj izsekot norisēm, kas tuvināja Latviju valstiskās neatkarības iegūšanai. Zināmu popularitāti sabiedrībā jau guvusi arī šīs pašas vietnes sadaļa "Gadsimta albums", ko ikviens joprojām aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Attēli un apraksti virtuālajā vidē vai digitālajos ekrānos līdzās izstāžu telpās atainotajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu.

65 muzeju kopizstādei "Latvijas gadsimts" atlasīti un deponēti kopumā 1500 priekšmeti. To iecerēts piedāvāt apskatei līdz 2021. gada sākumam.

4. maija Valsts svētku pievakarē, pulksten 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā aptuveni 800 jaukto koru dziedātāji noslēgs trīs gadus lolotu projektu – muzikālo laboratoriju "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Šo trīs gadu laikā tika radītas oriģinālkompozīcijas, kuras Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā pirmatskaņoja piecos īpašos koncertos Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē (11.12.2015., 8.03.2016., 11.11.2016., 1.03.2017., 15.02.2018.).

Latvijas kormūzikas repertuāram šis projekts ir devis grandiozu pienesumu – 74 komponistu radītas a cappella dziesmas, kuras visiem dziedāt gribētājiem jau pavisam drīz pilnā apmērā būs pieejamas "Musica Baltica" mājas lapā.

4. maija koncertā izskanēs īpaši veidota trīs gados atskaņoto skaņdarbu izlase, kas veidota, ieklausoties pašdarbības jaukto koru diriģentu, kā arī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāju pieredzes pilnajā vērtējumā. Lielkoncertā skaņdarbus atskaņos Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Radio koris un virkne A klases Latvijas pašdarbības jauktie kori – kopumā ap 800 dziedātāju. Dižkoncerta radošajā komandā aicināti piedalīties režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, video projekciju autors Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Projekta mākslinieciskais vadītājs – Māris Sirmais.

VAK "Latvija" direktors Māris Ošlejs ir gandarīts par paveikto darbu: "Latvijas koru mūzikā šis jaundarbu cikls ir revolūcija, jo līdz šim tik apzināta koru mūzikas repertuāra veidošana, dodot komponistiem absolūtu radošo brīvību, nav notikusi. Daļu no šīm dziesmām mēs turpināsim dziedāt turpmākos piecus, desmit un vairāk gadus – šis ir visas tautas projekts un esam gandarīti, ka mums ir iespēja būt klāt tik daudzu brīnišķīgu dziesmu tapšanā".

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Lai iepazīstinātu ar latviešu tautas tērpu un tā valkāšanas tradīcijām, tautas tērpu centrs "Senā klēts" rīko pasākumu "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai", kas plānots kā iedzīvotāju iesaistes akcija, kurā katrs aicināts uzvilkt latviešu tautas tērpu un kopīgi doties krāšņā gājienā cauri Rīgas centram, lai godinātu valsti Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Uzvelkot tautas tērpu un dodoties kopīgā gājienā, katrs dalībnieks demonstrē savu piederību
latviskajām vērtībām un vistiešāk un personiskāk iedzīvina Latvijas simtgades saukli "Es esmu Latvija".

Pasākuma programma:

Pulksten 13.00–15.00: Tautas tērpu parāde "Novadu godu tērpu sasaukšanās".

Folkloras kopu sadziedāšanās – Rīgas folkloras kopas "Vilkači" un "Vilcenes", Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" folkloras kopa "Dimzēns", Kokneses Kultūras nama folkloras kopa "Urgas", dziedošā Igauņu ģimene no Gaigalavas, tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons", dūdu un bungu grupa "Kulenieki un trummelnieki". Pasākumu vada Zoja Heimrāte, Dīvs Reiznieks, Inese Krūmiņa.

Pulksten 15.30: "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai" gājiens tautas tērpos uz Brīvības laukumu.

Pulksten 15.30–16.30: Ekoloģiskās mūzikas grupa "Ducele"

Pulksten 17.00–20.00: Tautasdziesmu programma "Visas manas labas dziesmas". Piedalās Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa, Karīna Tatarinova, Andris Ērglis, Mārtiņš Ruskis,
Dainis Skutelis, instrumentālā grupa Roberta Rasas vadībā. Vada Uģis Joksts.

4. maijā pulksten 16.00 Lielajā ģildē notiks koncerts "Svētki ar orķestri" – Latvijas jauniešu simfonisko orķestru muzikāls veltījums Latvijas Republikas simtgadei, kurā 700 dalībnieki no 23 Latvijas jauniešu simfoniskajiem un kamerorķestriem atskaņos latviešu komponistu mūziku.

Koncerta programma veidota no latviešu klasiķu Andreja Jurjāna, Romualda Kalsona, Jēkaba Mediņa, Ādolfa Skultes, Jāzepa Vītola oriģinālmūzikas, skanēs arī Valda Breģa, Jāņa Ivanova, Elgas Īgenbergas un Imanta Kalniņa skaņdarbi. Savukārt pirmatskaņojumu 4. maijā piedzīvos piecu latviešu komponistu jaundarbi – Daces Aperānes "Saules pakāpes", Ērika Ešenvalda "Tāls ceļš", Andra Riekstiņa uvertīra "Kurbads", Jēkaba Jančevska "Marionetes triumfs" un Jēkaba Nīmaņa "Pārdaugavas uvertīra".

Simfoniskie un kamerorķestri spēlēs deviņu virsdiriģentu – Haralda Bārzdiņa, Mārtiņa Berga, Guntara Bernāta, Aivara Broka, Normunda Dreģa, Jēkaba Jančevska, Pētera Plūmes, Andra Riekstiņa un Boļeslava Voļaka vadībā. Koncerta "Svētki ar orķestri" programmas mākslinieciskais vadītājs – Normunds Dreģis, režisors – Jānis Siliņš. Šim svētku koncertam jaunieši gatavojušies visa 2017./2018. mācību gada garumā un jau tikušies ieskaņas koncertā 2017. gada 11. novembrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis".

Koncerts "Svētki ar orķestri" ir pirmais Latvijas valsts simtgadei veltītā cikla "Dzimuši Latvijā" koncerts.

Ieeja 4. maija koncertā "Svētki ar orķestri" ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 20. aprīļa saņemami visās "Biļešu servisa" kasēs.

4. maijā no pulksten 17.00 līdz pusnaktij ar Latvijas kino brīvdabas seansiem un mūzikas vakaru "NeatkaRīga" Kalnciema kvartālā notiks Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas svinības.

Vakarā uz Kalnciema kvartāla skatuves kāps LR Zemessardzes orķestris ar solistiem Jāni Stībeli un Alisi Kanti, kuru izpildījumā skanēs iemīļotas latviešu dziesmas. Savukārt, tumsai iestājoties, Nacionālais kino centrs iepazīstinās ar "4. maija filmu maratona" Latvijas simtgades filmām, un plašākai publikai jaunāko īsfilmu izlasi piedāvās Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Pasākuma programma:

Pulksten 17.00–19.00: radošas aktivitātes bērniem un jauniešiem Jaunsargu vadībā

Pulksten 19.00–20.30: Zemessardzes orķestris ar solistiem Jāni Stībeli un Alisi Kanti ar svētku koncertprogrammu

Pulksten 21.00–00.00: Nacionālā kino centra "4. maija filmu maratona" seanss:

Pulksten 21.00–21.30: Kinožurnāli "Padomju Latvija" – Latvijas Nacionālā arhīva PSRS okupācijas laikā veidotie kinodokumenti, kur atspoguļotas dzīves norises Latvijā 1944.–1990. gadā. To autoru vidū ir tādi režisori kā Nikolajs Karmazinskis, Laimons Gaigals, Ivars Seleckis, Juris Podnieks, Laima Žurgina, Biruta Veldre u.c.

Pulksten 21.30–22.40: Mērijas ceļojums (režisore Kristīne Želve). 80 min.

Stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes vārdā Mērija Grīnberga, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas – viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām, un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Pateicības vietā par paveikto Mērija tika atlaista no darba muzejā un strādāja rūpnīcā.

Pulksten 22.40–00.00: Latvijas Kultūras akadēmijas bakalauru un maģistru īsfilmas

"Smilšu kovbojs" (rež. Marta Elīna Martinsone, 25'), "Pinokio" (rež. Elita Kļaviņa, 2017, 17'), "Augstāk, tālāk, stiprāk" (rež. Tīna Zariņa, 2017, 17'), "Stikla odere" (rež. Adriāna Roze, 2018, 6'), "Tu es tout (rež. Elizabete Mežule-Gricmane, 2017, 10').

4. maijā Ķīpsalas hallē notiks vērienīgs deju lieluzvedums "Vēstījums rakstos", kas pulcēs vairāk nekā 1000 dažādu paaudžu dejotājus, muzikālo apvienību "Raxtu Raxti", dūdu un bungu grupu "Auļi".

Deju jaunuzvedumu iestudē horeogrāfi Agris Daņiļēvičs, Dagmāra Bārbale un Gints Baumanis, bet iestudējuma režisore ir Inese Mičule.

Vērienīgā uzveduma muzikālo materiālu veido pavisam 17 jaunas kompozīcijas, kuru autori ir muzikālās apvienības "Raxtu Raxti" mūziķi.

Koncertā "Raxtu Raxti" šos skaņdarbus atskaņos kopā ar dūdu un bungu grupas "Auļi" mūziķiem.

Atbilstoši 4. maija svētkiem un Latvijas simtgadei, deju lieluzvedums "Vēstījums rakstos" idejiski sakņojas latviešu tautas gara bagātībās – zīmēs un rakstos, skatuviskajā dejā un tautas mūzikas iedvesmotos skaņdabos.