Ikoniskas leģendas: 10 diži mūslaiku pasaules arhitekti un viņu darbi  (9)

Arī portālā "Delfi" līdz 17. maija pulksten 23.59 ir iespējams nobalsot par savu Latvijas Arhitektūras gada balvas favorītu.

Savukārt balvas pasniegšanas gaidīšanas noskaņās piedāvājam iepazīties ar 10 ārvalstu medijos apkopotiem pasaulslaveniem arhitektiem, bez kuru veikumiem un radošā rokraksta modernā arhitektūra nav iedomājama.

Amerikāņu arhitekta Frenka Gērija darbus nav iespējams sajaukt ne ar viena cita darbiem – tie vienmēr izceļas ar inovācijām. Viņa arhitektūras rokrakstā par ikonu kļuvušas ir viņa radīto namu dekonstruktīvās formas, kas piesaista tūristus visā pasaulē. Apbrīnojamākā Gērija prasme ir radīt telpas, kas manipulē ar formām un virsmām, spēlējoties ar šķietami nesavienojamiem materiāliem. Starp ievērojamākajiem Gērija darbiem ir Volta Disneja koncertzāle Losandželosā, Gugenheima muzejs Bilbao, Jaunās muitas komplekss Diseldorfā (Der Neue Zollhof) un Dejojošā māja Prāgā.

Amerikānis Frenks Loids Raits tika uzskatīts par visu laiku dižāko arhitektu. Tam par iemeslu bija viņa filozofija, ka interjers un eksterjers ir jāskata kā viens veselums. Viņš ar savu neparasto formu radīšanu un konstrukcijas metodēm bija krietni vien priekšā savam laikam, turklāt nekad nebija skolojies formālā arhitektūras izglītības iestādē. Viņa gana pieticīgā audzināšana noveda pie skološanās Lūisa Salivana vadībā – vēl vienas arhitektūras leģendas. Viņš slavens ar saviem "Prēriju stila" namiem un dabas ietekmi. Raita darbu dabīgās formas šķiet pašas mātes dabas radītas. Viņa ievērojamākie projekti ir Gugenheima muzejs Ņujorkā un Māja virs ūdenskrituma Pensilvānijas štata dienvidrietumos.

Ķīniešu izcelsmes arhitekts pusaudžu gados ieradās ASV, lai studētu arhitektūru, bet pēcāk kļuva par vienu no dižākajiem modernās arhitektūras pārstāvjiem. Teju pēc 80 gadiem viņa darbi apskatāmi visā pasaulē, un tos godā par unikālajām ģeometriskajām formām un ķīniešu kultūras ietekmju apvienošanu. Starp ievērojamākajiem arhitekta darbiem ir tādas pasaulslavenas būves kā Džona F. Kenedija bibliotēka un muzejs Bostonā, Nacionālā Mākslas galerija Vašingtonā, Luvras stikla piramīda Parīzē, Ķīnas bankas tornis Honkongā un Islāma mākslas muzejs Dohā.

Irākā, Bagdādē, dzimusī arhitekte ir pirmā sieviete, kas saņēmusi prestižo Prickera balvu, kas nereti tiek dēvēta par Nobela miera prēmiju arhitektūrā. Hadidas darbu formas ir futūristiskas, nekonvencionālas, drosmīgas un mākslinieciskas. Tiesa, daudzi no viņas projektiem nekad tā arī nav tikuši īstenoti, taču tas viņai nav bijis šķērslis, piemēram, 2008. gadā "Forbes" sarakstā ierindoties kā 69. ietekmīgākajai sievietei. Starp viņas zīmīgākajiem projektiem ir MAXXI – Nacionālais 21. gadsimta mākslas muzejs Romā, Bergizeles slēpošanas trase Insbrukā, Phaeno zinātnes centrs Volfsburgā, Vācijā, un Guandžou operas nams.

Šis vīrs ir atbildīgs par Arhitektūras un dizaina departamenta dibināšanu Modernās mākslas muzejā Ņujorkā. Viņa darbus ir viegli pazīt – tiem raksturīgs minimālisma stilā ieturēts interjers un plašas stikla konstrukcijas eksterjerā. Arhitekta neparastā prasme savos darbos apvienot stiklu, tēraudu un pēcāk arīdzan kristālu kļuva par iemeslu vispasaules atzinības un slavas gūšanai. Piemēram, Kristāla katedrāle Kalifornijā izskatās kā "izkāpusi" no bērnu pasaku grāmatas, apvienojot minimālismu un popārtu. Viņa lieliskākie darbi ir Sigrama ēka Ņujorkā, kas tapusi sadarbībā ar vācu izcelsmes arhitektu Ludvigu Mīsu van der Roe, Filipa Džonsona māja Berlīnē un Televīzijas un radio muzejs Ņujorkā.

Vai ir iespējams iekļūt modernās arhitektūras vēstures lapaspusēs, ja atzinību esi iemantojis ar vienu vienīgu darbu? Ja šis darbs ir atpazīstamākā viesnīca Dubaijā, tad jā. Britu arhitekts Toms Raits ir atbildīgs par luksusa viesnīcas "Burj Al Arab" radīšanu. Šī būve izslavēta ne tikai ar savām izsmalcinātajām ērtībām, bet arīdzan ar augstāko ātriju pasaulē. Viesnīcai ir arī savs helikopteru nolaišanās un pacelšanās laukums, kā arī lielākie jumta tenisa korti.

Vācu-amerikāņu arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe ir "titulēts" kā viens no modernās arhitektūras pionieriem – līdztekus Lekorbizjē un Bauhaus pamatlicējam Valteram Gropiusam. Viņš kļuva slavens ar savu minimālistisko pieeju un "mazāk ir vairāk" filozofiju, kā arī par savu "pa priekšu laikam" domāšanu, izmantojot savos darbos stikla plāksnes un strukturālo tēraudu, lai nodalītu interjera telpas. Šī metode ir arī raksturīgākā viņa daiļrades pazīme, savukārt van der Roe aizsāktais atvērtā tipa iekštelpas plānojums un mēbeļu dizains tiek plaši pielietoti mūsdienās. Zīmīgākie viņa projekti ir Barselonas paviljons, Jaunā Nacionālā galerija Berlīnē, Sigrama ēka Ņujorkā kopā ar Filipu Džonsonu un Ilionisas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras fakultātes ēka Čikāgā (Crown Hall).

Itāļu arhitekts un inženieris 2008. gadā izpelnījās žurnāla "Time" atzinumu kā viens no gada 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem. Viņš arīdzan Prickera balvas ieguvējs. Savas karjeras pirmsākumos viņš strādāja kopā ar pasaulē atzīto arhitektu Lūisu Kānu, izstrādājot savu unikālo materiālu un detaļu pielietošanu. Starp viņa zīmīgākajiem darbiem ir Eiropas augstākais debesskrāpis Londonā – "The Shard", NEMO Zinātnes centrs Amsterdamā, "The New York Times" ēka Ņujorkā un Kansai Starptautiskā lidosta Osakā, Japānā.

Žans Nuvels ir franču izcelsmes arhitekts, kurš savas karjeras laikā par saviem projektiem saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp Prickera balvu 2008. gadā. Starptautiski "skaļākais" Nuvela slavas brīdis bija uzvara konkursā par Parīzes Arābu institūta dizaina veidošanu. Viņš arī ir atbildīgs par Luvras filiāles radīšanu Abū Dabī. Struktūras kupols, zem kura atrodas dažas no dārgākajām gleznām pasaulē (tostarp Leonardo da Vinči 450 miljonu ASV dolāru vērtā "Salvator Mundi" (380 miljoni eiro)), ir apliecinājums Nuvela meistarībai – lai arī tas sver 7500 tonnas, taču izskatās teju ēterisks. Pa dienu saules gaisma caur to rada ģeometriskus starus, līdzīgus tiem, kuri krīt caur palmu lapām, savukārt naktī tajā iemirdzas tūkstošiem zvaigžņu.

Ebreju izcelsmes arhitekts Moše Safdi ir vēl viens Lūisa Kāna skolas "produkts", kas kļuvis par modernās arhitektūras meistaru. Haifā dzimušais arhitekts atzinību guva ar 1967. gada "Expo" izstādes paviljonu "Habitat 67". Izstāde togad bija Kanādas simtgades pasākums, tāpēc nozīmīgs kultūras sasniegums. Safdi izpelnījies arīdzan citus prominentus apbalvojumus, tostarp Kanādas Karaliskā arhitektūras institūta Zelta medaļu. Nozīmīgākie Safdi projekti ir Kanādas Nacionālā galerija, "Habitat 67" komplekss Monreālā un Sikhu muzejs Pendžābā, Indijā.