Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā varētu lūgt valdību izpirkt darbību pārtraukušās “ABLV” bankas veidoto mākslas darbu kolekciju, kas bija domāta topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” saka ministre, vispirms ir jāsaprot, kādā veidā notiks bankas likvidācija, taču šāds solis tiks sperts “tiklīdz mēs jutīsim, ka kolekcija ir apdraudēta un nav pieejama.”
Kolekcija tika veidota jau no 2005. gada. To darīja "ABLV" labdarības fonds sadarbībā ar Kultūras ministriju un laikmetīgās mākslas speciālistiem. Kopējais Laikmetīgās mākslas muzeja vērtību skaits ir 1211 mākslas darbi, apmēram 800 tūkstošus eiro vērtībā. "Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti. Mums, ministrijai, šobrīd ir ļoti svarīgi monitorēt situāciju, ka šie aktīvi netiek izsolīti un šī kolekcija netiek sadalīta," saka ministre.
Melbārde ir tikusies ar bankas valdes locekļiem un par to runājusi, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi darīt visu, lai šo kolekciju nesadalītu un neizpārdotu. Kā Latvijas Radio apgalvo ministre, no bankas vadības puses viņa šajā jautājumā saņēmusi izpratni un atbalstu. "Katrā gadījumā mēs šeit ļoti skatīsimies līdzi, un, nepieciešamības gadījumā noteikti iesim uz valdību un prasīsim šīs kolekcijas izpirkšanu. Tā būs kultūras ministrijas pozīcija."
Ministre arī raidījumam atklāj, ka 2014. gadā slēgtajā līgumā, ir punkts, ka krīzes situācijas gadījumā, valstij ir pirmtiesības runāt par šīs kolekcijas nākotni.
Kā raidījumā "Krustpunktā" teica kultūras ministre, "ABLV" bankas darbības apturēšana ir bijis liels trieciens Latvijas kultūrai, tas ietekmējis daudzus projektus, tai skaitā tādus, kas saistīti ar valsts simtgades programmu. Tāpat tas ietekmējis arī vēl vienu lielu Latvijas kultūras mecenātu – Borisa un Ināras Tetervu fonda – darbību, jo arī šī fonda līdzekļi turēti šajā bankā.
"Lielākais projekts, ko šobrīd esam apturējuši ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. 2014. gadā tika izveidots Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kura dibinātāju vidū bija gan Teterevu fonds, gan "ABLV" banka. Šobrīd arī šī fonda līdzekļi ir iesaldēti "ABLV" bankā, līdz ar to arī šis projekts ir uz pauzes un pilnīgi droši var teikt, ka 2021. gadā, kad bija plānota muzeja atvēršana, tā nenotiks," teica Melbārde.
Taču runājot, par tālāku nākotni un redzot valsts budžeta iespējas un prioritātes, tuvāko piecu vai desmit gadu laikā Laikmetīgās mākslas muzeja tapšana par valsts līdzekļiem nav iespējama, teica ministre.
Jau ziņots, ka "ABLV" bankai februāra vidū tika noteiktas sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē šā gada 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu.
Līdz ar bankas pašlikvidēšanos apturēts arī Skanstes apkaimē plānotais vērienīgais "New Hansa City" projekts, kurā ietilpa arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
