Darba grupa, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji, ir izstrādājusi piecus Vāgnera nama turpmākos iespējamos attīstības scenārijus. Izvērtējot darba grupas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā ietvertos risinājuma variantus, valdība lems, kuru no pieciem ēkas attīstības scenārijiem nākotnē īstenot.
Vāgnera nama turpmākās attīstības scenāriji paredz īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā, ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Patlaban informatīvais ziņojums ir iesniegts Valsts kancelejā iekļaušanai Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Ēka Riharda Vāgnera ielā celta 1781. gadā, tās vecums pašlaik ir 237 gadi. Vēlākajos gados veiktas daudzkārtējas telpu pārbūves, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas turpmāko ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.
Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
