Jaunās koncertzāles Rīgā izmaksas lēš ap 100 miljoniem eiro; Laikmetīgās mākslas muzejam nepieciešami jauni mecenāti  (89)

2018. gads ir pēdējais brīdis, kad jāpieņem lēmums par akustisko koncertzāli, lai nezaudētu iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu. Ministre sarunā ar "Ir" pauž cerību, ka tas notiks jau jūnijā: "Neteiktu, ka iet viegli. Būvniecības izmaksas ir strauji izaugušas, faktiski viss maksā krietni dārgāk nekā pirms trim gadiem, kad notika plānošanas darbs. Saglabājas uzstādījums, ka nacionālās koncertzāles būvniecība jānodrošina ar publiskās partnerības pieeju."

Ministre stāsta, ka tiek izskatīti vairāki akustiskās koncertzāles būvniecības varianti, tai skaitā pirms desmit gadiem arhitekta Anda Sīļa projekts uz AB dambja. Tāpat tiek vestas pārrunas ar Rīgas Domi par Kongresu nama pārbūvi. Tāpat ir arī ideja par koncertzāles celšanu kādā no degradētajām teritorijām uz konkursa pamata.

Kā intervijā "Ir" atklāj ministre, jaunās koncertzāles celtniecībā jārēķinās ar apmēram 100 miljoniem eiro. "Publiskā un privātā partnerība nozīmē, ka šo naudu atrod privātais partneris uzreiz — aizņemšanās iespējas Eiropā pašreiz ir diezgan plašas —, un ir noteikti termiņi, kuros valsts to atmaksā. Mēs, protams, arī liksim galdā, ka publiskā partnerība izmaksā dārgāk. Ļoti ceram, ka par kādu no šiem scenārijiem būs iespējams vienoties," saka Melbārde.

"Pēdējo divu gadu laikā izskan ļoti dažādi viedokļi par ieguldījumiem kultūrā. Ir atsevišķi viedokļi, ka kultūrai finansējuma ir par daudz un kultūrā ieguldīt nevajag. Mūsu uzdevums ir pierādīt, ka ieguldījumi laikmetīgā kultūras infrastruktūrā atmaksājas. Es par to esmu pārliecināta. Ja uzbūvējam kvalitatīvu koncertzāli, tai ir ekonomiskā atdeve ļoti īsā laikā. Uzcēla koncertzāli "Gors", un Rēzeknē tūrisma plūsma pieauga par 125%. No tiem apmēram 25% ir ārvalstu tūristi. Rotko centram Daugavpilī ir līdzīga aina. Tieši tas pats sagaidītu Rīgu un Latviju, ja uzceltu ļoti modernu koncertzāli labā vietā," saka ministre.

Ja Melbārdei būtu jāizvēlas, viņa gribētu realizēt arhitekta Sīļa projektu, kam viņasprāt būtu vislielākā ekonomiskā atdeve. "To pierāda Hamburgas un Parīzes pieredze, cilvēki brauc skatīties jaunu koncertzāli, labu arhitektūru," salīdzina ministre.

Savukārt par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kas šobrīd "ABLV" bankas kraha dēļ ir iesaldēts, ministre saka, ka to nebūs iespējams realizēt pilnībā par valsts līdzekļiem.

"Liels darbs ir izdarīts, mēs esam tehniskā projekta situācijā. Starptautisks konkurss, kurā uzvarēja ļoti labs arhitekts, un tehniskais projekts — tie ir milzīgi ieguldījumi, kas veikti. Ir jāsaprot, vai pastāv iespēja izmantot esošās iestrādes, vai arī jāsāk pilnīgi no nulles. To šobrīd atbildēt nevaram. Varu godīgi pateikt, ka būšu priecīga, ja izdosies tuvāko 5—10 gadu laikā uzbūvēt nacionālo koncertzāli. Nedomāju, ka līdzās tam izdosies arī pilnībā no valsts līdzekļiem pacelt Laikmetīgās mākslas muzeju. Būtu labi, ja atrastos mecenāti, kas vēlas šo projektu turpināt."

Atgādinām, ka 21. maijā Dace Melbārde viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumā "Par ko balsot?", kur pauda, ka guvusi mācību – kultūras budžetu nedrīkst tik lielā procentā balstīt mecenātismā. Kaut gan visā Eiropa ir tendence, ka kultūras budžeti tiek samazināti un tiek aicināts meklēt papildu līdzekļus. Arī Eiropā lielākie kultūras finansētāji ir banku sektors un azartspēļu bizness, arī alkohols un tabaka. Tas neesot tikai kultūras ministrijas jautājums, un tas nozīmē, ka fiskālās politikas padomei ir jāpārstāj runāt, ka kultūra ir pārfinansēta, bet godīgi jāpasaka, ka lielām lietām finansējums no valsts budžeta nepietiek un ir jārod.