68 muzeju izstādē "Latvijas gadsimts" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atspoguļota arī Dziesmu svētku tradīcija. Tā spilgti ataino ne tikai pēdējos simt gados piedzīvotās pārmaiņas, bet vienlaikus parāda arī tradīcijas pēctecību vairāk nekā 150 gadu garumā.
Sākot no pirmās latviešu Dziesmu dienas Dikļos 1864. gadā un I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā šo tradīciju raksturo nemainīgie elementi – Dziesmu svētki ir kordziedāšanas sasniegums un stabils latviskās identitātes balsts. Cauri desmitgadēm saglabājies svētku dalībnieku entuziasms, virsdiriģentu un deju virsvadītāju autoritāte.
Vienlaikus Dziesmu svētkiem vienmēr piemitis arī mainīgs raksturs. Tas izpaudies kā ārēja pielāgošanās politisko varu noteiktajām normām un ietērpam. No vienas puses, kultūras mantojuma pakļaušana ideoloģiskām prasībām ir kalpojusi par instrumentu varas rokās. No otras puses – pielāgošanās ļāvusi saglabāt nacionālo savdabību un uzturēt dzīvas vietējās tradīcijās balstītas kopības formas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
