No Baibiņas līdz Bārbijai. Lelles latviešu tautiskajos tērpos  (6)

68 muzeju izstāde "Latvijas gadsimts" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā piedāvā ieskatīties tautiskā stila vēsturē. Ar kādu vizuālo formu palīdzību latvieši pauduši savu nacionālo piederību pēdējo simts gadu laikā? Kā šie piederības apliecinājumi izpaudušies gan privātā, gan valstiskā līmenī?

Lai gan latviešu tradicionālā tērpa un ornamenta izcelsme meklējama gadsimtiem senā pagātnē, tieši Dziesmu svētku tradīcijas uzplaukums 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā mudināja meklēt vizuālus nacionālās piederības simbolus. Tautiskā apģērba meklējumus papildināja tradicionālajā mantojumā balstīts ornaments grafikā un grāmatu mākslā, vēlāk arī lietišķā māksla, dizains un daudzas citas jomas tiecās vizuāli iemiesot "latviskumu". Šie meklējumi vienmēr pastāvējuši un mainījušies mijiedarbībā ar katra laikmeta politisko vidi, sabiedrības izpratni par kultūras vērtībām un estētiku.

Tautiskā stila meklējumus labi parāda lelles tautiskajos tērpos, kuras visā pasaulē kļuva populāras pirms vairāk nekā simt gadiem. 20. gadsimta gaitā šādas lelles bijušas gan kāda cilvēka personīga tuvināšanās paša piederībai latviskajam un rūpīgs rokdarbs, gan ģimenes relikvija un uz ārzemēm līdzi ņemts dārgums, gan arī dāvana vai pat masu produkcija. Šīs lelles savā ziņā ir arī miniatūra formāta liecība par latviskuma manifestāciju pēctecību un pārmaiņām, par vienojošo un atšķirīgo dažādos laikposmos.

Dziesmu svētku nedēļas laikā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēti vairāki pasākumi, kā arī īpaši gaidīti svētku dalībnieki – uzrādot dalībnieka ID karti, ieeja muzejā un uz visiem pasākumiem ir bez maksas. Katru dienu pulksten 14.00 muzejā notiek ekskursija vēsturnieka vadībā jaunajā izstādē "Latvijas gadsimts", savukārt 8. jūlijā izstādes sadaļā, kas veltīta 1938. gada Dziesmu svētkiem, interesentus gaidīs viens no tās autoriem, LNVM pētnieks Imants Cīrulis. Sadaļā izvietotajā interaktīvā ekrānā iespējams atrast savējos – draugus, radus vai paziņas, kas dziedājuši kādā no 1938. gada svētku koriem. Plašāka informācija: www.latvijasgadsimts.lv.

No LNVM

Tautiskā tērpa lietojums it īpaši paplašinājās neatkarīgajā Latvijā 1920.-30. gados – roku rokā ar nacionālās pašapziņas pieaugumu, kad tie aizvien vairāk tika vilkti dažādos publiskos un privātos sarīkojumos. Etnogrāfiskie motīvi drīz kļuva par labi atpazīstamu simbolu piederībai pie latviešu tautas un Latvijas valsts, arī par dizaina sastāvdaļu interjera priekšmetos, grāmatu noformējumā, tekstīlijās, rotaļlietās. Vizuālo tēlu kopums, kurš nostiprinājās starpkaru Latvijā – tautiskais tērps, rotas, aksesuāri, "latviskās" krāsas un ornamenti – vēlāk gan okupētajā Latvijā, gan trimdā Rietumos tika asociēts ar "latviskumu" un savu zaudēto valsti.

Attēlā redzamā lelle tautiskā tērpā 1930. gados piederējusi Otīlijai Skujiņai Stopiņu pagastā, vēlāk viņa to kā mīļu ģimenes relikviju nodevusi radiniecei Ainai Pastarei, kura 1980. gados lellei darinājusi jaunu tautisko tērpu.

No LNVM

Lelle "Baiba" izgatavota Komunistiskās sestdienas talkas 50. gadadienā 1969. gada 17. aprīlī. Rūpnīca "Straume" Rīgā.

Padomju ideologi labi saskatīja tautiskā tērpa un citu etnogrāfisko motīvu potenciālu, un aktīvi izmantoja tos propagandas mērķiem. Līdzīgi kā pirmskara Latvijā, arī visos padomju laika Dziesmu svētkos, kā arī citos oficiālos sarīkojumos neiztrūkstoša sastāvdaļa bija tautiskos tērpos ģērbušies dalībnieki. Arī vizuālajā mākslā – it sevišķi pirmajās desmitgadēs pēc 2. pasaules kara – padomju kultūras politika uzkrītoši centās panākt latviešu "tautiskā stila" iekļaušanos sociālistiskā reālisma tradīcijā.

1960. gadu vidū rūpnīca "Straume" Rīgā sāka masveidā ražot lelles "Baiba" un "Aina" latviešu etnogrāfiskajos tērpos. No plastmasas un sintētiskiem materiāliem izgatavotā lelle bija paredzēta bērniem no 3 līdz 10 gadu vecumam, taču "Baiba" pildīja arī svarīgu reprezentatīvu funkciju kā iecienīts suvenīrs, kurš oficiāli simbolizēja PSRS tautu draudzību. Līdzīgas standartizētas lelles ražoja gandrīz visās Padomju Savienības republikās. Taču vienlaikus "Baiba" neapšaubāmi kļuva arī par lokālās piederības ikonu, kuru neoficiāli varēja interpretēt kā latviešu nacionālās identitātes un atšķirības izpausmi, arī iecienītu dāvanu, kura cita starpā tika sūtīta arī radiem uz ārzemēm.

No Naukšēnu cilvēkmuzeja

Latviešiem, kuri Otrā pasaules kara beigās nokļuva trimdā Rietumos, tautiskais tērps un etnogrāfiskie ornamenti kļuva par būtisku simbolu latvietības uzturēšanā. 1944. gadā bēgot no Latvijas, daudzi kā dārgu piemiņu no dzimtenes paņēma līdzi savus tautiskos tērpus un turpināja tos vilkt trimdinieku sarīkojumos, tajā skaitā latviešu Dziesmu svētkos Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citviet. Dzelzs priekškara Rietumu pusē tautiskais tērps bija arī nevardarbīga politiskā protesta izpausme – proti, šos tērpus vienmēr varēja redzēt trimdinieku rīkotajos mītiņos, atgādinot Rietumu pasaulei par Latvijas okupāciju.

Zviedrijā dzīvojošās latvietes Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone 1970. gados sāka veidot miniatūrus, etnogrāfiski precīzus tautisko tērpu modeļus lellēm "Bārbija" un "Kens". Lai atspoguļotu visu Latvijas novadu kultūras mantojuma bagātību, kopumā viņas izgatavoja vairāk nekā 200 dažādu Latvijas pagastu tērpu atdarinājumu.

No LNVM

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā tautiskais tērps un etnogrāfiskie simboli atkal ieguvuši jaunu nozīmi, jaunu funkcionalitāti. No vienas puses, tautiskā stila elementi mūsdienās ieņem būtisku, pat valstiski reprezentatīvu vietu nacionālās identitātes izpausmju vidū. Bez tautiskā tērpa nav iedomājami ne Dziesmu svētki, ne daudzi citi valsts līmeņa reprezentācijas notikumi, piemēram, Latvijas delegāciju dalība pasaules mēroga izstādēs. Mūsu valsts augstākās amatpersonas dāvina ārvalstu viesiem etnogrāfiskā stilā veidotas izsmalcinātas dāvanas; arī sportā Latvijas nacionālo izlašu tērpus rotā tradicionālie ornamenti. Vienlaikus tautiskais stils – tik plašā un visaptverošā formā kā vēl nekad – ienācis arī teju katra iedzīvotāja ikdienā. Tas kļuvis par Latvijas dizaina sastāvdaļu dekoratīvajā mākslā, apģērbā, preču iesaiņojumā, sadzīves priekšmetos un suvenīros.

Mākslinieces Ievas Nikoletas Dāboliņas radītā bērnu rotaļu lelle "Ieviņa" Zemgales novada tērpā ir viens no jaunradītajiem mūsdienu Latvijas suvenīriem. Šeit seno tautisko tērpu krāsu un formu estētika kalpojusi par iedvesmu un saplūdusi ar modernajām dizaina tendencēm suvenīru un rotaļlietu izgatavošanā.