Pasākumu sērijas "RIBOCA sarunas" ietvaros rīdzinieki — domātāji ar pieredzi dažādās disciplīnās — tiks aicināti diskutēt un pievērsties biennāles izstādē iekļauto mākslas darbu tēmām, tajās sazīmējot sev būtisko. Laikā, kad saziņā arvien lielāku lomu gūst attēli, kad domas un idejas arvien biežāk tiek piedāvātas kā atraktīvi iesaiņoti priekšmeti, "RIBOCA sarunas" katru reizi bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas auditorijā aicinās tikties divus sarunu biedrus, lai nodotos brīvai domu apmaiņai. Paredzams būs tikai sarunas izejas punkts, taču tās iznākumu varēs ietekmēt arī klātesošie.
Pirmie sarunbiedri sērijā "RIBOCA sarunas" — vēsturnieks Kirils Kobrins un starpkultūru komunikācijas profesors Deniss Hanovs, kuri par sarunas tēmu ir izvirzījuši savu parafrāzi par pirmās biennāles tēmu (Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt) - "Это было навсегда, пока не стало cейчас" (Viss bija mūžīgi, bet tagad ir tikai tagad). Sarunas izejpunkts ir biennāles izstādē notvertā melanholijas noskaņa — ilgas pēc pagātnes, kas abiem sarunbiedriem šķiet kā mākslas darbiem klātesošs elements un kuras tiecas runāt par šodienu. Laikmetīgums šķiet nenotverams, nākotne — neskaidra. Vai vēsture kā disciplīna ir mirusi un tās vietā ar jaunu sparu atdzimst mitoloģijas?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
