Valdība atbalstījusi VKKF finansējuma modeļa maiņu no 2022. gada  (4)

Ministru kabinets 4. septembra sēdē apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) likumā. Tie paredz no 2022. gada atgriezties pie VKKF finansēšanas no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabaku, kā arī no izložu un azartspēļu nodokļiem, portālu "Delfi" informē Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu, kā arī garantētu VKKF stabilitāti un finansējuma pieaugumu, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos nostiprināto fonda neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā, teikts KM paziņojumā.

VKKF no 2022. gada tiks finansēts no šādiem nodokļiem – 3 % no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2 % no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37 % no izložu nodokļa un 2,21 % no azartspēļu nodokļa.

2019. – 2021. gads tiks paredzēts kā pārejas periods, kurā fonda finansējums tiks noteikts pašreizējā kārtībā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kā uzvērts KM paziņojumā, finansējuma modeļa maiņa ļaus VKKF ik gadu organizēt trīs projektu konkursus, sasniedzot atbalsta apjomu vismaz 35% apmērā no iesniegtajiem projektiem visās nozarēs, turpināt mūža stipendiju programmu, atbilstoši budžeta iespējām ik gadu piešķirot papildu 10-20 mūža stipendijas, kā prioritārus izvirzīt attīstības virzienus – bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums, kā arī turpināt un būtiski palielināt finansējumu mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos.

Atbilstoši VKKF mērķim un valdības apstiprinātajam jaunajam VKKF finansēšanas modelim, reģionālās kultūras programmas nodrošināšana būs starp fonda prioritātēm.

Kā ziņots, sākoties ekonomikas krīzei, 2009. un 2010. gadā VKKF budžets piedzīvoja strauju samazinājumu – 2009. gadā par 46 % un 2010. gadā vēl par 49 %. Būtiskākās izmaiņas, kas skāra VKKF pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas – tika likvidēti 95 % mērķprogrammu un kultūras programmu; mūža stipendiju apmērs tika samazināts no 150 latiem uz 100 latiem mēnesī (no 2014. gada 1. janvāra tas noteikts 150 eiro), kā arī notiek vairs vien trīs projektu konkursi agrāko četru vietā; atbalstīto projektu skaits attiecīgi samazinājies par 29 %.

Rezultātā VKKF nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamības samazinājumu sabiedrībai.

Baltijas valstu pieredze apliecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijā, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem, un fonda finansējums ir būtiski zemāks nekā tuvākajās kaimiņvalstīs.

Grozījumi VKKF likumā tiks iesniegti turpmākai izskatīšanai Saeimā.

VKKF ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt tādu mākslas un kultūras vidi Latvijā, kas balsta un bagātina katra indivīda un sabiedrības identitāti un attīstību, kā arī ikvienam palīdz izprast un analizēt pasauli, būt elastīgam un atvērtam pārmaiņām. Ar Fonda starpniecību tiek radīta starptautiski konkurētspējīga kultūra un māksla, kas ir pieejama, iekļaujoša, daudzveidīga un inovatīva, un sadarbībā ar citiem sektoriem ir stratēģiskais virzītājspēks visplašākajā nozīmē un atrodas valsts labklājības un izaugsmes centrā. Fonda virsmērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.