"Rīgai ir nepieciešama moderna, profesionāliem kritērijiem atbilstoša akustiskā koncertzāle. Mākslinieki, kas pārstāv Latviju pasaulē, ar savu talantu padarījuši Latviju par klasiskās mūzikas lielvalsti. Mūsu mākslinieciskie kolektīvi kļūst starptautiski arvien atpazīstamāki. Ziemeļvalstu reģionā Rīgai ir visas iespējas nostiprināties kā klasiskās mūzikas galvaspilsētai.
Tomēr pašlaik Rīgā nav koncertzāles, kurā var rīkot profesionāliem standartiem atbilstošus koncertus, kas kļūtu par magnētu starptautiski atzītiem māksliniekiem un ik gadu piesaistītu Rīgai vairākus tūkstošus tūristu," teikts memoranda tekstā.
Pēdējos piecos gados Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā uzceltās akustiskās koncertzāles ievērojami uzlabojušas vidi un padarījušas to cilvēkiem pievilcīgāku, tās sniedz būtisku ieguldījumu reģionālās ekonomikas attīstībā un līdz ar cilvēku piesaisti sekmē arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu. "Rīgas koncertzāles biedrības" biedri uzsver, ka šajos projektos izšķirīga nozīme bija pašvaldības vēlmei īstenot šos projektus.
"Nacionālā koncertzāle Rīgā būs vērtīga un moderna profesionālās darbības vide, arguments jauno mūziķu palikšanai Latvijā, lokāli un starptautiski nozīmīgs kultūras centrs un pieprasīts tūrisma objekts," teikts paziņojumā.
Zem šī memoranda parakstījušās personības un organizācijas izprot Latvijas sabiedrības ieguvumus no akustiskās koncertzāles projekta galvaspilsētā un, zinot, ka projekta apspriešana un analīze bijusi pašreizējās valdības aktīvā redzeslokā pēdējos trīs gadus, lūdz Latvijas Republikas valdību un Rīgas domi iespējami drīz pieņemt izšķirošo lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta apstiprināšanu un tālāku virzību.
"Latvijas simtgadē Nacionālās koncertzāles projekta apstiprināšana būs vēstījums miljoniem kultūras cienītāju visā pasaulē. Nacionālā koncertzāle būs ielūgums apmeklēt Latviju, un tas saglabās aktualitāti arī tad, kad svinēsim mūsu valsts nākamās jubilejas," teikts memoranda noslēgumā.
"Ministrija pozitīvi vērtē mūzikas profesionāļu un sabiedrības pieprasījumu koncertzāles celtniecībai. Tas tikai palīdz projektu virzīt uz priekšu. Mēs turpināsim strādāt un iekļausimies Ministru kabineta noliktajos termiņos," telefonsarunā ar "Delfi" komentēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Atgādinām, ka šā gada jūlija tika pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam kādā no galvaspilsētas degradētajām teritorijām. Ziņojums tika izskatīts Ministru kabinetā, kā arī identificēti riski. Tā rezultātā valdība apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu izšķirties par šī projekta īstenošanu ārpus degradētajām teritorijām.
Savukārt ES fondu finansējumu, kas tika paredzēts Nacionālās koncertzāles ar konferenču centra funkciju izbūvei, tiks novirzīts kultūras mantojuma atjaunošanai un ar koncertzāles būvniecību saistītās infrastruktūras izveidei Rīgas pilsētā.
10. jūlija informatīvo ziņojumu pavadošajā Ministru kabineta rīkojuma projektā ietverts arī uzdevums KM izstrādāt un līdz 2018. gada 4. decembrim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā. Konceptuālajā ziņojumā tiks ietverta informācija par Nacionālās koncertzāles ar konferenču funkciju apsaimniekošanas modeli, projekta īstenošanas termiņiem, objekta novietnes pamatojumu, finansēšanas pamatojumu, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumus akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā. Pēc ziņojuma izskatīšanas KM, atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, izstrādās likumprojektu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu.
Memorandu parakstījuši:
Mariss Jansons, diriģents;
Pēteris Vasks, komponists;
Ēriks Ešenvalds, komponists;
Arturs Maskats, komponists;
Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore;
Andris Poga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs;
Vestards Šimkus, pianists;
Andrejs Osokins, pianists;
Georgijs Osokins, pianists;
Sergejs Osokins, pianists;
Marina Rebeka, operdziedātāja;
Juris Žagars, Vidzemes koncertzāles Cēsis direktors;
Ints Dālderis, Saeimas deputāts;
Gunda Vaivode, muzikoloģe, LR3 Klasika direktore;
Guntars Ķirsis, VSIA Latvijas Koncerti direktors;
Sigvards Kļava, Latvijas Radio kora makslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents;
Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" vadītājs;
Māris Sirmais, Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents;
Māris Ošlejs, Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" direktors;
Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrība;
Orests Silabriedis, mūzikas žurnālists;
Aldis Grunde, Latvijas profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs;
Nacionālā Kultūras padome;
Latvijas Komponistu savienība;
Latvijas Rakstnieku savienība;
Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra fonds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
