Ēka nosaukta par godu ģeoloģiskajam periodam, kas Gaujas smilšakmens slāņos atstājis pēdas no laika, kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi. "Siguldas devona" fasādes dizainā izmantoti dekoratīvi paneļi, kuru apdrukā redzams smilšakmens atsegumu raksts no Velnalas klintīm, kur visbagātīgāk saglabājušās devona zivju un floras fosīlijas.
"Devons ir veiksmes un varenības periods, kad no jūras dzelmes iznirst zeme un rodas arvien vairāk dzīvības. Tas maina pasauli un urda mainīties. Atjaunojot kultūras centru un sniedzot tam nākamības elpu, esam liecinieki, kā vakardiena pārtop rītdienā.. Ja devona laikmetā augi ieguva saknes, zeme ieguva mežus un zivīm attīstījās kauli, ticu, ka "Siguldas devons" būs vērtīgs ieguldījums Siguldas nemitīgi mainīgajā kultūras dzīvē. Novēlu visiem šajā kultūras ēkā augt garā un sniegumā stiprākiem, lai devonā katra diena ir lēciens," atklāšanas pasākumā sacīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
