Šoreiz viena īpašā RMM priekšmeta stāsts saistīts ar Atmodas laiku, 1990. gadiem – pārmiju situāciju, kad Latvija varēja nomest okupācijas važas, kļūstot par brīvu un neatkarīgu valsti. Bet pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nesa pārmaiņas, kurām daudzi nebija gatavi. Ko tas nozīmēja radošai personībai, bijušajam Rakstnieku savienības vadītājam, dramaturgam, kurš piedzīvojis gan cenzūras bargumu, gan lielu popularitāti?
Atbildi uz šo jautājumu izgaismo Gunāra Priedes korespondence, rokraksti. Bet pasta sūtījumu kaste ir priekšmets, kas spilgti raksturo vienu īpašu Gunāra Priedes saraksti. Viņš vairāk nekā desmit gadus sarakstās ar ievērojamā 20. gadsimta pirmās puses Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslafa vedeklu Līzeloti Bokslafu (dzimusi fon Šablovska, 1916–2002). Viņi iepazinušies Rakstnieku savienībā, kad Līzelote 1984. gadā bija atbraukusi uz Latviju un atnākusi uz Benjamiņa namu, lai apskatītu istabas, ar ko viņai saistoties daudz jaunības atmiņu. Viņas vīrs, Vilhelms Bokslafs juniors, ir arhitekts, un arhitektūra ir viena no tēmām, kas diplomēto arhitektu Gunāru Priedi saista ar Bokslafu ģimeni. Dramaturgs aktīvi iesaistās arhitekta Bokslafa seniora piemiņas godināšanā Latvijā. Par Bokslafu ģimenes līdzekļiem 1997. gadā izdota Gunāra Priedes grāmata "Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
