monētas nauda uzkrājumi
Foto: Shutterstock
No šā gada 16. oktobra paplašināts profesionālo radošo personu loks, kuras var pretendēt uz atbalsta stipendijām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā – ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai, portālu "Delfi" informē Kultūras ministrijas pārstāvji.

Saskaņā ar likuma izmaiņām atbalsta stipendijām var pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru darbi ir publiskoti līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz trīs gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas.

Šāds grozījums veikts, jo līdz šim daudzi radošās jomas pārstāvji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus saskaņā ar Autortiesību likumu nebija publicējuši.

Liela daļa radošo personu pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, līdz ar to grozījumi likumā paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi trīs mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75 % no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra.

Tāpat līdz ar likuma grozījumiem noteikts, ka atbalsta stipendijai slimības gadījumā varēs pieteikties arī tās radošās personas, kuras strādā kā pašnodarbinātie.

Pieteikties atbalsta stipendijai varēs arī tās radošās personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, bet dažādu iemeslu dēļ vecuma pensiju nesaņem, jo nav uzkrāts apdrošināšanas stāžs un nav veiktas sociālās iemaksas, kas iepriekš netika noteiktas kā obligātas.

Ņemot vērā, ka Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta stipendijas piešķiršanu ir jāpārbauda, vai radošā persona ir tiesīga pretendēt uz atbalstu, ar likuma grozījumiem precizēts, ka informāciju par personas ienākumiem VKKF ir tiesības iegūt no valsts iestāžu reģistriem. Līdz šim VKKF pārbaudi veica sadarbībā ar VID un VSAA.

Profesionāla radošā persona atbalsta programmas kontekstā ir autors vai izpildītājs, kura rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Atbalsta programma neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

Lai saņemtu atbalstu, profesionālai radošajai personai ar aizpildītu pieteikuma veidlapu un dokumentiem, kas apliecinātu radīto darbu esamību, slimības lapām un maksājumus apliecinošiem dokumentiem jāvēršas Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) birojā Baznīcas ielā 37 – 3, Rīgā. LRSP apstiprina pretendenta profesionālo atbilstību un līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz pieteikumu VKKF.

Jau ziņots, ka KM izstrādāto Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu Saeima apstiprināja pērn 22. novembrī; šogad likums operatīvi tika pilnveidots, izmaiņas tajā stājās spēkā 16. oktobrī. No šā gada 1. februāra LRSP atvērusi atbalsta programmu un profesionālās radošās personas var pieteikties atbalsta stipendijām.

Latvijā ir aptuveni 3 500 profesionālo radošo personu, kuras specifiskās nodarbinātības dēļ līdz šim bijušas sociāli neaizsargātas. Radošajām personām ir neregulāri, neprognozējami ienākumi, netika apmaksātas slimības dienas vai bezdarba periodi, tāpat netika apmaksāts arī profesionālās darbības izpētes un sagatavošanās darbs, kas sastāda ievērojamu daļu no radošā darba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!