Vāgnera zāli varētu atjaunot par neizmantotiem ES fondu līdzekļiem un pielāgot 'Latvijas koncertu' vajadzībām  (4)

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzinīgi novērtēja valdības lēmumu Vāgnera namu pielāgot VSIA "Latvijas koncerti" vajadzībām. Ministre pauda pārliecību, ka, uzticot Vāgnera zālei kultūras funkcijas, šī ēka varētu kļūt par veiksmīgu tūrisma objektu.

"Vāgners ir zīmols, turklāt pasaulē ir liela Vāgnera atbalstītāju grupa, kur būtu ieinteresēta apmeklēt Latviju," sacīja kultūras ministre.

Melbārde piebilda, ka Vāgnera zāles atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus varētu rast, pārdalot neizlietoto ES fondu finansējumu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka līdzekļi Vāgnera zāles atjaunošanai nākamā gada budžetā nav ieplānoti, tomēr 2019.gadā, plānojot 2020.gada budžetu, šis finansējums būtu jāparedz.

Reizniece-Ozola sacīja, ka nākamgad arī varētu būt zināms, cik daudz ES fondu finansējuma netiks izmantots un cik daudz no tā varētu novirzīt Vāgnera zāles atjaunošanai.

Jau ziņots, ka pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem izsolīt Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu Vāgnera namu pielāgot VSIA "Latvijas koncerti" vajadzībām. Lai to īstenotu, nepieciešami kapitālieguldījumi 16,536 miljonu eiro apmērā.

Ministri atbalstīja priekšlikumu pielāgot ēku "Latvijas koncertu" darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī "Latvijas koncertu" māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas, kas prasītu valsts finansējuma piesaisti.

Iepriekš "Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis pauda gatavību šādam scenārijam, uzskatot, ka ēkai tās vēstures stāsta dēļ jābūt 100% saistītai ar mūziku. "Vāgnera namam ir nozīmīga loma Latvijas koncertdzīvē - ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts – tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Sabiedrības daļai pasaulē tas atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi," atzina Ķirsis, uzsverot, ka arī nekur citur Eiropā valsts neatdod savu kultūrvēsturisko ēku, nesaistot to ar valsts kultūrpolitikas mērķiem.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781.gadā. Kādreiz ēkā bija Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa - no 1988.gada līdz slēgšanai 2006.gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas FM valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta tehniskā apsekošana ēkas pamatiem un konstrukcijām, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.

Šobrīd VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.