Valsts simtgades priekšvakarā iznāks biogrāfiska grāmata 'Latvijas valsts dibinātāji'

Apjomīgajā izdevumā pirmoreiz sniegta iespēja vienkopus un padziļināti izzināt valsts dibinātāju devumu Latvijas tapšanā, tuvplānā ieraudzīt 39 ļoti dažādus dzīvesgājumus, spilgtas sava laikmeta personības. Tās izceltas arī 68 muzeju kopizstādē "Latvijas gadsimts". Tomēr tik pamatīgi valsts proklamētāju dzīvesstāsti izpētīti tikai nesen. Esejās lasītāja skatam pietuvināts tieši valsts dibināšanas mirklis 1918. gadā, ceļš uz to cauri 1. pasaules karam un revolūcijām, kā arī pirmie jaunās Latvijas Republikas soļi.

Īpaša uzmanība grāmatā veltīta arī valsts pasludinātāju savstarpējai sadarbībai jau krietni pirms 1918. gada – sabiedriskās organizācijās, biedrībās, legālās un nelegālās politiskās aktivitātēs un domubiedru grupās. Vienlaikus biogrāfijas veidotas kā 39 individuāli stāsti, kur cilvēka dzīvesgājums uzlūkots kā viens veselums – mūžs, kas aptver dažādus vēstures laikposmus. Tādēļ par katru proklamētāju sniegts ieskats viņa dzīves un darba gājumā no dzimšanas līdz mūža nogalei, rādot dažādos, bieži arī traģiskos Latvijas valsts dibinātāju likteņus 20. gadsimta politisko pārmaiņu griežos. Tādējādi nosacītais laika nogrieznis, ko aptver grāmata, ir laiks no 1859. gada, kad dzimis vecākais valsts dibinātājs Jānis Čakste, līdz pat 1990. gadam, kad Zviedrijā devās aizsaulē jaunākais valsts dibināšanas sēdes delegāts Bruno Kalniņš.

Grāmata paredzēta plašam un dažāda vecuma lasītāju lokam – ne tikai vēstures un politikas interesentiem, bet arī novadpētniekiem, pārstāvjiem no dažādām aroda jomām, kurās savulaik darbojušies Latvijas proklamētāji.

39 Latvijas valsts dibinātāju vidū ir gan labi atpazīstamas personības, gan arī vārdi, kurus liela daļa lasītāju uzzinās pirmoreiz. Ja, piemēram, Kārlim Ulmanim, Miķelim Valteram vai Gustavam Zemgalam līdz šim jau veltītas vairākas monogrāfijas, rakstu krājumi, un ir iespējams pilnvērtīgāk paraudzīties uz viņu politisko ieguldījumu, tad tādi Latvijas Republikas dibinātāji kā Kārlis Albertiņš, Jānis Bergsons, Jānis Bērziņš, Nikolajs Svemps un citi pavisam reti nonākuši vēstures pētnieku redzeslokā, jo viņi politikā darbojušies pavisam neilgi. Grāmata piedāvā iepazīties arī ar šo – drīzāk piemirsto, maz zināmo Latvijas proklamētāju – zemkopju, uzņēmēju, ierēdņu, juristu, ārstu, sabiedrisko un kultūras darbinieku dzīves gaitām.

Dzīvesstāstus papildina ievadeseja, kurā ieskicēta latviešu politiskās elites tapšana. Tā rāda, kā uz dažādu valsts varas un sociālo priekšnoteikumu fona, vairākām paaudzēm nomainot vienai otru, 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā pakāpeniski dzima, sadarbojās, bet arī savā starpā konkurēja latviešu politiskā elite un sabiedriskās dzīves veidotāji, sākot no nācijas idejas dzimšanas brīža līdz neatkarīgas valsts dibināšanai. Šāds skatījums ļaus labāk izprast un novērtēt arī katra Latvijas valsts dibinātāja vietu un nozīmi daudz plašākā kontekstā – proti, visā latviešu nācijas politiskās attīstības ainavā līdz 1918. gadam.

Grāmatā izmantots plašs ilustratīvo materiālu klāsts no Latvijas un ārvalstu muzejiem, arhīviem un bibliotēkām, kā arī līdz šim nepublicētas fotogrāfijas no vairāku valsts dibinātāju dzimtu privātkolekcijām.

Atverot grāmatu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 16. novembrī aicinājis uz tikšanos arī Latvijas valsts dibinātāju dzimtu piederīgos, kurus izdevies apzināt Latvijā un ārzemēs.

Grāmatas biogrāfisko eseju autori ir vēsturnieki Tālis Vigo Pumpuriņš, Imants Cīrulis un Toms Ķikuts. Mākslinieks Valdis Vilerušs. Grāmata iegādājama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 Rīgā, drīzumā arī Latvijas grāmatnīcās.