Dejas uz Gaļas paviljona un robotu 'Dāvana'. 15 objekti, kas jāredz festivālā 'Staro Rīga'  (2)

Atgādinām, ka visi objekti no 16. līdz 19. novembrim būs aplūkojami laikā no pulksten 17.00 līdz 23.00. Visa programma un objektu karte – www.staroriga.lv .

Četros festivāla vakaros uz izstāžu zāles "Arsenāls" fasādes, Torņa ielā 1, Vecrīgā, būs skatāma videoprojekcija "Bezgalības formula".

Sasaucoties ar izstādi "Portrets Latvijā. Sejas izteiksme", darbs veidots no pagājušā gadsimta Latvijas personību mākslinieciskajiem portretiem un audio arhīvos saglabātajām runām, ko viņi savā laikā teikuši Latvijai un tās cilvēkiem. Videoprojekcijai izvēlēto balsu īpašnieki ir 20. gadsimta ievērojamākās radošās personības, politiķi un aktīvisti, kuri, pateicoties individuālajām zināšanām, vērtībām un spējai realizēt iecerēto, ir atstājuši savu nospiedumu kā aizgājušā gadsimta, tā arī šodienas kultūras laukā.

Piektdien, 16. novembrī, pulksten 17.00 ar Ministru prezidenta Māra Kučinska, Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska un mūziķa Gata Irbes no projekta "Mesa" klātbūtni tiks atklāts Ministru kabineta izgaismošanas projekts "Mosties!".

Skaņas un gaismas instalācija "Mosties!" tapusi, lai uzrunātu plašāku auditoriju un parādītu iedzīvotājiem, ka uzdrīkstēšanās ir latviešu panākumu atslēga.

"Valsts kanceleja piedalās gaismas festivālā "Staro Rīga" jau astoto gadu. Līdz šim īstenoti dažādi projekti, kur ar video stāstu starpniecību stāstām par demokrātiskas valsts vērtībām, cenšamies stiprināt iedzīvotājos valstiskuma apziņu un veicināt sabiedrības līdzdalību. Šogad, īstenojot projektu "Mosties!", esam spēruši drosmīgu soli, lai vēl tiešāk demonstrētu Latvijas tautas izdošanos un ilgmūžību," pauž Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Skārņu ielā 10, Vecrīgā, rosinās iepazīt 98 gadus vecās "Annas stāstu", kas balstīts uz patiesiem notikumiem.

Objektā redzamā varone Anna ir piedzīvojusi trīs vēsturiskos posmus: brīvās Latvijas laiku, padomju laiku un mūsdienu brīvās Latvijas laiku un ir apņēmības pilna sagaidīt savu simtgadi. Viņas vēstījumu caurvij latviešu spītīgums, izdzīvotāju gēns, darba spars, mīlestība pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti. "Milzīgā mīlestība arī bijusi tā, kas ļāvusi tik ilgi nodzīvot," smejot saka Anna.

Īpašais vieglums, kas izgaismo sāpīgās tēmas, kļuva par iedvesmas avotu māksliniekiem. Animācija veidota ielas mākslas grafiti stilā, rotaļīgi un ar humoru runājot gan par skumjo, gan priecīgo. Projektā apvienoti dažādi mūsdienu radošās izteiksmes līdzekļi un tehnoloģijas – videoprojekcija, animācija un novatorisks grafiskais dizains. Šī ir modernā glezniecība video formātā.

Īpašu darbu gaismas festivālam "Staro Rīga" radījis mākslinieks Gints Gabrāns. Tā nosaukums – "Transrealitātes Zirgu ielā". Tajā reālajā telpā notiekošais tiks papildināts ar virtuālo dimensiju, aicinot skatītājus izmantot iespēju ceļot no vienas realitātes otrā.

Kā liecina tā nosaukums, mākslas objekts būs izvietots Zirgu ielā, posmā no Līvu laukuma līdz Doma laukumam, turpretim paplašinātās realitātes objekti būs redzami jau no daudz lielāka attāluma. Zirgu ielas posms visā Finanšu ministrijas ēkas garumā ar gaismas sienu portāliem pārvērtīsies par virtuālu nākotnes pilsētu, kurā nav ierobežojumu arhitektu un iedzīvotāju iztēlei. Tajā ēkas slejas kilometriem augstu, nedarbojas parastie gravitācijas likumi, un ir iespējams nonākt vēl citās jaunradītās virtuālās pasaulēs, kas pastāv paralēli reālajai.

Paplašinātā realitāte būs redzama viedierīcēs, izmantojot lietotni SAN. Tā ir lejupielādējama bez maksas, meklējot san.lv (AppStore, GooglePlay). Ja SAN lietotne viedierīcē jau tikusi izmantota iepriekš, to nepieciešams lejupielādēt atkārtoti, jo nesen lietotne ir atjaunināta.

Rīgas centrāltirgus jau 11. reizi piedalās gaismas festivālā "Staro Rīga", savā teritorijā – Nēģu laukumā, pie Gaļas paviljona, kā arī Rūpniecības preču tirgus teritorijā – piedāvājot aplūkot trīs gaismas festivāla objektus.

Viens no gaismas mākslas darbiem tiks atainots uz Gaļas paviljona fasādes. To atdzīvinās dejotāju ēnas, kas izdejos pasaules slavenā sirreālisma un abstrakcionista Džeksona Poloka darbu elementus. Katrs deju priekšnesums būs unikāls un ilgs ap 20 minūtēm.

Baudot 21. gadsimta piedāvātās tehnoloģijas, Nēģu laukumā būs iespējams doties laika ceļojumā no tirgus pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Ikvienam interesentam tiks piedāvāta iespēja izvēlēties laika periodu, uz kuru aizceļot milzīgā kaleidoskopa radītajā bezgalības efektā. Apmeklētāju pārvietošanos laikā iemūžinās profesionāls fotogrāfs. Saņemot QR kodu, dalībnieks iegūs pieeju savai fotogrāfijai.

Lai rosinātu interesi par Latvijas apdraudētajiem dzīvniekiem, Rūpniecības preču tirgus četrus vakarus pēc kārtas kļūs par apdraudēto savvaļas dzīvnieku sētu. Rīgas centrā dzīvosies brūnie lāči, melnie stārķi, Eiropas ūdeles un citi zvēri.

Tālāk "Staro Rīga" burzmas, Tallinas ielas kvartālā, Tallinas ielā 10, "Staro Rīga" laikā būs aplūkojams mākslinieka Voldemāra Johansona jaunākais darbs "Prombūtne". Darbs tiek raksturots kā iespaidīga telpiska pieredze, ko veido īpaši radīts skaņdarbs un daudzekrānu video scenogrāfiska vide. "Prombūtne" tapa divu gadu garumā, dodoties ekspedīcijās uz Ziemeļu dabas un ledāju pasauli Arktikā.

Darba pirmā versija tika izrādīta uz trim ledus ekrāniem "Barents Spektakel" festivāla Norvēģijā, kuru tapšanā tika izmantotas 32 tonnas ledus.

"Par šī darba filmēšanas un skaņas radīšanas vietu tika izraudzīts Svalbāras arhipelāgs, kas ir Ziemeļpolam vistuvākā cilvēku pastāvīgi apdzīvotā vieta. Tur sastopas neskartas arktiskas vides varenība un attīstīta cilvēku sabiedrība, ko pārsvarā veido polārzinātnieki un studenti. Svalbāra tiešā tulkojumā nozīmē "aukstā mala", kas atbilst vietas aprakstam, jo neviesmīlīgo arhipelāgu klāj ledus un sniegs. "Darbs tapa divu gadu garumā, sadarbojoties ar norvēģu polārzinātniekiem, ledus mākslinieku Pederu Istadu un latviešu videooperatoriem. Pirmajā izpētes braucienā kopā ar operatoru Māri Maskalānu devāmies tālu prom no civilizācijas, lai dokumentētu arktisko dabu. Iegūtais vizuālais materiāls un kolekcionētās arktiskās skaņas veidoja darba pamatu. Otrās ekspedīcijas laikā, saspēlē ar izcilo norvēģu saksofonistu Rolfu Ēriku Nīstremu radījām ziemeļu iedvesmotu skanējumu, izmantojot gan akustiskos instrumentus, gan elektroniku" stāsta Johansons.

Ekspedīciju dokumentēja Jānis Kešāns un Eva Johansone. Septiņu minūšu videomateriālā aplūkojams divu gadu darbs, kurā fiksētas gan divas ekspedīcijas, gan sadarbība ar norvēģu saksofonistu Rolfu-Eriku Nīstromu.

Uz īpaša vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs skatāma videoprojekcija "Lāčplēša atgriešanās".

Šīs neparastās videoprekcijas autori uzdod jautājumu – kāds būtu Lāčplēša stāsta turpinājums? Vai tiešām taisnības un brīvības cīnītājs pēc kaujas ar Melno bruņinieku tā arī paliks guļam Daugavas dzelmē, vai tomēr paaudžu paaudzēs citētais solījums: "Un ar reizi nāks tas brīdis, kad viņš savu naidnieku vienu pašu zemē grūdīs, noslīcinās atvarā. Tad zels tautai jauni laiki, tad būs viņa svabada!" piepildīsies? Kāda būtu teju vai pusotru gadsimtu gaidītā cīņa, kurā vēlreiz izšķirtos tautas liktenis?

"Staro Rīga" īpašo svētku ietvaros mūsdienīgā, episkā veidā tiek vizualizēts tautas eposa turpinājums, stāstu sākot ar apsolīto Lāčplēša atgriešanos, augšāmcelšanos no teiku un pasaku dzīlēm, lai noskaidrotu, kāds būs mūsdienu Gaismas un Tumsas cīņas iznākums.

Doma laukumā šogad "Staro Rīga" laikā būs redzama neparasta audiovizuāla gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem "Viedjūra" jeb emodžiju valodā pārrakstīta latviešu tautasdziesma "Pūt, vējiņi!"

"Viedjūra" jūras šalku un mūzikas pavadībā atainos tautasdziesmas "Pūt, vējiņi" tekstu emodži valodā.

Tautasdziesmas stāsts ar emodži palīdzību iegūs pavisam jaunas vizuālās izteiksmes formas, kurām izsekot līdzi būs vienlaikus tikpat vienkārši un sarežģīti kā uzrakstīt īsziņu.
Projekta idejas autori un realizētāji ir biedrība "I Did It" un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.

Jaunā un krāsainā versijā uz Kongresu nama fasādes "Staro Rīga" laikā varēs noskatīties populāro pasaku "Sprīdītis". To radījusi portugāļu radošā grupa "Ocubo".

"Sprīdītis" ir jauna versija visu pazīstamajai un iemīļotajai pasakai par mazo drosmīgo zēnu, kas dodas pasaulē, sastopas ar dažādiem izaicinājumiem un piedzīvojumiem, un atgriežas Laimīgajā zemē – mājās. "Ocubo" darbi ir bijuši aplūkojami ļoti daudzās valstīs, 2014. gadā un 2016. gadā portugāļi piedāvājuši savus darbu arī "Staro Rīga" programmā.

Šoreiz tapis starptautisks jaunrades projekts, kurā vieni no pasaulē pazīstamākajiem video mappinga veidotājiem radījuši jaunu interpretāciju latviešu pasakai animētā mappinga tehnikā, izmantojot mākslinieces un grāmatu ilustratores Anitas Paegles zīmējumus. Projektā piedalījies Rīgas Skolēnu pils teātris "Zīļuks".

Pirmo reizi kāds no "Staro Rīga" objektiem būs aplūkojams attālāk no centra esošajā Viesturdārzā. Tur būs gan neparasts gaismas hipodroms, gan strūklaka "Sajūtu mežs".

Laikmetīgā mākslas instalācija "Hipdroms" veidota kā stilizēta "skatuve‐hipodroms", kurā apmeklētāji aicināti izvēlēties savu zirgu un iesaistīties mistēriskā sacīkstē‐refleksijā.

Instalācijas veidotāji raksta: "Stāsts ir par mums pašiem un mūsu mijiedarbību ar savu valsti, apvienojot Ausekļa "Gaismas pils" un Raiņa "Zelta zirgs" motīvus, piešķirot tiem "new age" hiphopa psihedēlisko ietvaru un Deivida Linča noslēpumaino estētiku. Instalācija ir kā vizuāls rēbuss, kurā sirreālā veidā atspoguļots Latvijas iedzīvotāju piedzīvotais no senatnes līdz šodienai.

Hipertrofētie tēli nav vienpusēji interpretējami – līdzīgi kā pretstati mūsos pašos un pretrunas ceļā, kuru iet valsts. Spēt sadzīvot ar skaudro pieredzi un caur to mācīties ieraudzīt ceļu uz gaismu. Atrast tautas vienojošo kodu un pareizos vārdus, lai celtos augšā gan staltā pils, gan kalna galā dusošā princese."

Savukārt "Sajūtu mežs" ir multi-sensorisks episks stāsts par tehnoloģiju saplūšanu ar dabu, radot negaidītu skatījumu uz jau zināmām vietām un lietām, ievedot skatītāju plašā sajūtu spektrā – no mistiskām koku ēnu spēlēm un romantiski iekrāsotam debesjumam līdz jautrām baseina ūdens atspulgu rotaļām.

Jau tradicionāli viens no "Staro Rīga" objektiem skatītājus pulcēs Vērmanes dārza estrādē. Tur būs aplūkojama norvēģu mākslinieces Anastasijas Isašenas videoprojekcija "Rītausma", kuram iedvesmu viņa smēlusies Imanta Ziedoņa dzejā un Pētera Vaska mūzikā.

Darbs tiek raksturots kā esošs uz robežas starp realitāti un sapņiem. Autore radījusi poētisku un smalku vizuālu dzeju, kurā apcerētas trīsvienības cilvēks/daba/visums, pagātne/tagadne/nākotne, ķermenis/prāts/dvēsele, piedzimšana/dzīve/aiziešana.

"Staro Rīga" starptautisko programmu šogad papildinās arī īpašs objekts no Gentes gaismas festivāla – "The Gift" jeb "Dāvana". Tas būs aplūkojams Esplanādē.

Multimediālā gaismas instalācija stāsta par meklēšanu, kurā piedalās četri ar robotu rokām kontrolēti 98 collu ekrāni uz kuriem tiek demonstrēts divu laikmetīgās dejas interpretu priekšnesums. Četras robotizētās rokas atdzīvina četrus ekrānus, lai tie darbotos sazobē ar iefilmēto horeogrāfijas priekšnesumu.

"Šie abi procesi veido savstarpēju sinerģiju, radot vienotu māksliniecisko veselumu. Tas ir kā patstāvīgs dialogs starp robotizētajām rokām, dejotājiem un ekrāniem. Tas, ko apmeklētāji ierauga, ir kā ierāmēta daļa no realitātes. Ekrāni ir kā logi, kas liek domāt par lielāku iedomāto pasauli, kas atrodas aiz tiem," raksta objekta veidotāji.

Pagalmā Bruņinieku ielā 2 "Staro Rīga" laikā gaidāms interaktīvs piedzīvojums "Rīgas metro", kas ļaus iztēloties, kā būtu, ja 80. gados galvaspilsētā metro tomēr tiktu uzcelts.

Projekts tiek solīts kā 3D pieredze, kas "nojauc smalko robežu starp iedomu pasauli un realitāti".
"Tas stāsta par mirkli, kurā cilvēka prāta radītā fantāzija ir tik spilgta, ka tā sāk eksistēt acu priekšā. Tā pastāv tikmēr, kamēr to novēro, jo, uz mirkli novēršoties, tā var pazust. Šis ir aicinājums ikdienas steigā nolikt pie malas rūpes, liekās domas, arī datoru un mobilo telefonu, lai vienkārši pavērtos pa braucoša tramvaja logu un pasapņotu par to – kā būtu, ja būtu. Pārsteidzošā un neparedzamā cilvēka fantāziju pasaule ir lielākais dārgums, kas mums ir. Ar tās palīdzību gan dzīvē, gan šajā objektā iespējams ir pilnīgi viss," par gaidāmo vizuālo piedzīvojumu saka tā veidotāji.

Nule pirmizrādi piedzīvojušās animācijas filmas "Saule brauca debesīs" tēli jau dosies ārpus kinoteātru ekrāniem un festivāla "Staro Rīga" laikā atdzīvosies uz kā videoprojekcija laukumā Eksporta un Elizabetes ielas krustojumā

Jura Kaukuļa un "Jauno Jāņu orķestra" dziesmu pavadībā festivāla apmeklētājus gaidīs trokšņainie ķekatnieki, drosmīgais Nabašnieks, negantais Vilks, sirsnīgā Kaza un citi.

Filma uz ekrāniem nonāks 15. novembrī, bet festivālā "Staro Rīga" varēsiepazīties ar filmas varoņiem, ieklausīties dziesmās un izkustināt kājas filmas mūzikas pavadībā.

Mākslas muzeja "Rīgas birža" ātrijā, Doma laukumā 6, Vecrīgā apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts audiovizuāls stāsts "Virsotnes". Idejas autors – Viktors Keino, realizētājs – biedrība "Klusa daba" un SIA "Dabas Raksti", režija – Juris Jonelis, dizains un animācija – "Hypnosis", mūzika un skaņa – Andrejs Eigus / Selffish, producente – Mārīte Lempa.

Objekts veidots, iedvesmojoties no Raiņa lugas "Zelta zirgs". Stikla kalnā guļ princese, kuru ar savu vara, sudraba un zelta zirgu palīdzību izglābj jaunākais tēva dēls. Princese kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana – cīņa par brīvību. Šis simbols reizē nozīmē dvēseles un garīguma atbrīvošanu, kā arī izsaka katra cilvēka nepieciešamību iziet garīgās attīstības ceļu. Ceļš stikla kalnā nav viegls, bieži ilūzijām un šaubām pilns. Pārvarot sevi un mainoties, ceļš paveras, un ilūzijas atkāpjas.