Instruments, pie kura tapa Latvijas himna. Stāsts par valsts pirmo flīģeli  (1)

Tā vēsta par unikālu, latviešu oriģinālmūzikas attīstībā nozīmīgu instrumentu – Baumaņu Kārļa flīģeli, pie kura savulaik komponēta mūsu valsts himna, kā arī izseko dziesmas "Dievs, svētī Latviju!" vēstures lappusēm. Pateicoties RMM, ikvienam "Delfi" lasītājam ir iespējams iepazīties ar šo stāstu, kā arī ar to saistītām relikvijām un interesantiem faktiem.

Kabineta flīģelis izgatavots 19. gadsimta 50. gados Pēterburgā, pirmajā Krievijas klavieru fabrikā "Diederich". Tobrīd to pārvaldīja rūpnīcas dibinātāja Teodora Dīdriha atraitne Jekaterina, un domājams, ka tieši viņas franciskotais vārds Catherine Diederich iegravēts uz klaviatūru sedzošā atveramā vāka.

Atšķirībā no mūsdienās ierastā krusteniskā stīgu novietojuma ar slīpi novilktām basa stīgām metāla rāmī, Diederich flīģeļa stīgas novietotas taisni, paralēli cita citai un stiprinātas koka rāmī. Tomēr unikālu šo instrumentu padara Baumaņu Kārļa pašrocīgi veiktais gravējums – autogrāfs un iegādes datums.

Baumaņu Kārlis. Pēterburga, 1862. gads. Foto: Meijers de Drēzde. LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa.

Skolotājs un jaunlatviešu kustības darbinieks Baumaņu Kārlis piedzimst 1835. gadā Limbažu novadā. Ģimenē viņš ir sestais dēls. Mācās Limbažu draudzes skolā, tad apriņķa skolā un vēlāk Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, viņš 1858. gada rudenī pamet mājskolotāja darbu muižā un dodas uz Pēterburgu. 1860. gadu beigās rodas Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares, komponists uzsāk oriģināldziesmu sacerēšanu. Šajā laikā viņš strādā par vācu valodas pasniedzēju, iestājas jaundibinātajā Pēterburgas latviešu lasāmajā biedrībā (1862) un kļūst par "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieku (1862—1865), kur tolaik darbojas arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Laikabiedri un laiks kļūst par radošo impulsu jaunām dziesmām.

1873. gadā notiek gatavošanās Pirmajiem vispārīgo dziesmu svētkiem. Baumaņu Kārlis no Pēterburgas sūta vairākas dziesmas, arī "Dievs, svētī Latviju!", programmas izvērtēšanas komisijai. Kopkora koncertā šo dziesmu atskaņot neļauj, bet Baltijas skolotāju semināra vīru koris to nodzied svētku atklāšanā.

1874. gadā skaņdarbu iekļauj krājumā "Austra" un vēlāk arī dziesmu krājumā "Līgo". Abi izdoti Pēterburgā. Kad "Līgo" eksemplāri tiek nosūtīti uz Rīgu pārdošanai, ir dota pavēle tos konfiscēt un Daugavmalā sadedzināt. Pavisam nedaudzi tomēr saglabājušies, viens no tiem ar degšanas pēdām arī RMM krājumā.

1882. gadā Baumaņu Kārlis atgriežas dzimtajā pilsētā Limbažos, kur apmetas Kungu ielā 15. No Pēterburgas līdzi tiek vests bagātīgs grāmatu krājums un flīģelis.

1940. gada 16. jūnijā, kad padomju armijas tanki jau ir ceļā uz Rīgu, Daugavpilī notiek Pirmie Latgales dziesmu svētki, kuros Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” pēdējoreiz pirms okupācijas izskan kā valsts himna.

Kamēr “Dievs, svētī Latviju!” publiski atskaņojumi ir aizliegti un tā tikai kā klusa lūgšana skan latviešu sirdīs, trimdā to dzied ar asarām acīs.

Foto: Rīga, 1969.–1970. gads. RMM krājums.

Romāna Pussara iesnieguma uzmetums Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja vārdā LPSR Kultūras ministrijai, lūdzot atļauju iepirkt Baumaņu Kārļa flīģeli.

1972. gada 2. novembrī flīģeli pa 300 rubļiem no Jāņa Zvirgzdiņa meitas Annas iegādājas Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs. Flīģelis aizceļo uz Rīgu un apmetas uz dzīvi Pils laukumā 3. Kultūras darbinieks, literāts un muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Romāns Pussars (1932–2011) organizē klavieru iegādes procesu, rakstot pamatojumu LPSR Kultūras ministrijai.

Romāna Pussara veidotā “jaunlatviešu zāle” Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja pamatekspozīcijā, priekšplānā Baumaņu Kārļa flīģelis.

Flīģelis tiek iekļauts muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kurā varēja piedzīvot atkalsatikšanos ar Baumaņu Kārļa biedriem pie Ausekļa, Andreja Pumpura un Krišjāņa Barona piemiņai veltītajiem stendiem. Tolaik apmeklētājiem neatklāj, ka instruments piederējis Latvijas himnas autoram.

Pēc trīsdesmit pieciem muzejā pavadītajiem flīģelis tiek izcelts pelnītā gaismā - to restaurē Gunārs Dālmanis, Alvis Melbārdis, Kārlis Rubenis un Imants Murziņš. Instruments atdzimst jaunās skaņās, kad pianiste Vilma Cīrule pie tā izpilda “Dievs, svētī Latviju!” un citu latviešu komponistu klaviermūziku.