Izcilības balvu kultūrā saņēmuši LNMM, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena  (13)

Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus apbalvojumam šogad atsaucās rekordliels pieteicēju skaits un trīs balvas ieguvējus bija jāizvēlas no 24 pieteikumiem. Pretendenti šogad pārstāvēja tādas kultūras nozares kā vizuālo māksla, dizains, arhitektūra, kino, kultūras mantojums, mūzika, literatūra un grāmatniecība.

Balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās 28. novembrī Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Izcilības balva šogad piešķirta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM), kas ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī.

Tieši Latvijas valsts simtgadē LNMM kopā ar Igaunijas un Lietuvas muzejiem realizēja trīs Baltijas valstu izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Orsē muzejā Parīzē, kas bija skatāma no 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam. LNMM kā idejas iniciators jau 2015. gadā rosināja veidot sadarbības projektu kopā ar kolēģiem Baltijā, kā arī uzrunāja starptautiski atpazīstamo Eiropas simbolisma pētnieku, franču kuratoru Rodolfu Rapeti (Rodolphe Rapetti) radīt vienotu mākslas skati, kuras eksponēšanas vieta būtu Eiropas kultūras metropole – Parīze.

Izstādi Orsē muzejā Parīzē atklāja Francijas prezidents Emanuēls Makrons, klātesot visiem Baltijas valstu prezidentiem. Izstāde veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19./20.gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošo Baltijas valstu māksla bijusi profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Izstādes laikā apmeklētājiem tika piedāvāta arī plaša kultūras programma, kas rosināja iepazīt ne tikai vizuālo mākslu, bet arī citas Baltijas valstu nacionālās identitātes izpausmes. To apmeklējuši vairāk kā 236 000 apmeklētāju no visas pasaules un tā ir uzskatāma par vērienīgāko Baltijas valstu simtgades kopprojektu un par vienu no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.

Tāpat LNMM 2018. gadā saņēmis nozīmīgas atzinības un apbalvojumus, kā Eiropas Muzeju balvas (European Muséum of the Year Award) atzinību 2018. gadā nominācijā par muzeja publiskās darbības kvalitāti, ICOM Latvijas Nacionālās komitejas atzinību par mērķtiecīgu darbu starptautisko projektu īstenošanā, popularizējot Latvijas mākslu ārvalstīs un veicinot ārvalstu mākslas pieejamību Latvijā 2017. un 2018.gadā, Latvijas muzeju biedrības gada balvas 2018 divas balvas – nominācijā "Gada mākslas izstāde 2018" par izstādi "Prado 12 raksturi" un "Gada inovācijas 2018" par projektu "Vienas gleznas stāsts".

Balva piešķirta arī kinorežisoram Rolandam Kalniņam, kurš filmu nozarē darbojas kopš 1947. gada. Aptuveni 50 darba gadu laikā Rolands Kalniņš ir uzņēmis 14 pilnmetrāžas spēlfilmas un ir vienīgais kinorežisors, kuru Latvijas kultūras kanonā pārstāv divas filmas – "Četri balti krekli" (1967) un "Ceplis" (1972).

Viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem Latvijas kultūras sasniegumiem bija Rolanda Kalniņa filmas "Četri balti krekli" seanss Kannu kinofestivālā šā gada 15. maijā. Filma bija atlasīta izlases programmai "Cannes Classics", kas veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. Šī ir pirmā Latvijas režisora filma, kas nokļuvusi pasaules kinovēstures konteksta nozīmīgākajā teritorijā, blakus filmām, ko radījuši citi pasaules kino klasiķi – Alfrēds Hičkoks, Stenlijs Kubriks, Ingmars Bergmans u.c.

Kinozinātniece un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma komentē: "Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir darbs, kas sava novatorisma, ironijas un nonkonformisma dēļ nebija pieņemams padomju cenzūrai, savukārt kino teorētiķus fascinē šīs filmas gara radniecība ar 20. gadsimta 60. gadu avangardiskākajām pasaules kino tendencēm – "jauno vilni", kas uzplauka Francijā, bet rezonēja arī aiz "dzelzs priekškara" – Austrumeiropā. Savā ziņā Rolanda Kalniņa filmas iekļaušana pasaules nozīmīgākā kinofestivāla klasikas programmā apliecina, ka Latvijas "jaunais vilnis" ir akceptēts arī pasaulē. Nacionālā kino centra pieteiktie "Četri balti krekli" ir izturējuši pamatīgu atlasi un konkurenci, nostājoties līdzās pasaules kinomākslas šedevriem."

Latvijas mērogā šis ir bijis tas gadījums, kad starptautiskas norises ļoti aktīvi un iespaidīgi atbalsojas arī pašmāju sabiedrībā, veicinot kultūras vērtības apziņu un patriotisku lepnumu, – tūlīt pēc Kannu festivāla noslēguma Rīgā sarīkotie filmas "Četri balti krekli" seansi kinoteātrī "Splendid Palace" (kopā ar autoru kolektīva grāmatas "Rolanda Kalniņa telpa" atvēršanu) tika zibenīgi izpārdoti un turpinājās ar virkni papildu seansu gan Rīgā, gan citur Latvijā, spilgti apliecinot filmas aktualitāti arī mūsdienās un Rolanda Kalniņa izcilības rezonansi sabiedrībā.

Rolands Kalniņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998). 2005.gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Trešā Izcilības balvas kultūrā 2018 saņēmēja ir Nora Ikstena – 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pazīstamākā Latvijas rakstniece pasaulē.

2018. gadā Ikstenas romāns "Mātes piens" (2015), sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" ietvaros, guvis īpaši plašu rezonansi un veicinājis rakstnieces izvirzīšanu par Dienas autori no Latvijas Londonas grāmatu tirgū 2018. gada aprīlī, kad Baltijas valstis tur bija pārstāvētas viesu valstu statusā.

"Romāns "Mātes piens", kas literāras autobiogrāfiskas prozas žanrā vēsta par vienas dzimtas trīs paaudžu sieviešu likteņiem padomju okupācijas režīma apstākļos, spēcīgi uzrunājis auditoriju Latvijā, atkārtoti tiražēts un kļuvis par pieprasītāko darbu bibliotēkās un grāmatnīcās pēdējo trīs gadu periodā. Pateicoties Noras Ikstenas personības jaudai, literārā darba vēsturiskajam fonam un spēcīgajam vēstījumam, Latvija nokļuvusi arī Lielbritānijas lasītāju, grāmatniecības profesionāļu un mediju fokusā, pievēršot plašas auditorijas uzmanību Latvijas literatūrai Londonas grāmatu tirgū. Romāna tulkošanas un izdošanas tiesības uz šo brīdi pārdotas deviņās valstīm: Lielbritānijai, Igaunijai, Lietuvai, Gruzijai, Itālijai, Maķedonijai, Sīrijai, Horvātijai un Ungārijai. Darbs izdots arī krievu valodā, kā arī ir veiktas iestrādes par iespējamo šā darba tulkojumu Spānijā, Vācijā, Austrijā un Japānā, sasniedzot Latvijas literatūras plašāko rezonansi pasaulē pēdējo desmit gadu laikā," vēsta Kultūras ministrijas pārstāvji.

Uz "Izcilības balvu kultūrā" var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, kā arī režisors Alvis Hermanis.