Regeja mūzika ceturtdien, 29. novembrī, iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā "sarunā" par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.
Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.
Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.
Grupas "Toots and the Maytals" 1968. gada singls "Do the Reggay" bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds "regejs". Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa "The Wailers" radīja tādus regeja hitus kā "No Woman, No Cry" un "Stir It Up."
Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.
Pašreiz nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos atrodami gandrīz 500 ieraksti no 117 pasaules valstīm.
No Latvijas sarakstos iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija un Suitu kultūrtelpa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
