"No plašsaziņu līdzekļos izskanējušiem, bijušo Augstākās padomes deputātu un 4. maija deklarācijas kluba pārstāvju izteikumiem var skaidri saprast, ka viņi nav redzējuši šo skulptūru un viņiem pieejamā informācija ir nepatiesa. Piemēram, 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarjenoka LTV1 sižetā stāsta, ka skulptūra ir "kundzīte ar izstieptu roku un lakatiņu galvā"," raksta Bikše.
Mākslinieks ideju paskaidro plašāk: "Tā nav taisnība. Skulptūra vēsta par gudru un atbildīgu vecākās paaudzes iedzīvotāju, kas mīl savu valsti. Tieši vecākā paaudze ir tā, kas bijusi klātsesoša valsts atjaunošanā, un šobrīd vecākā paaudze ir apzinīgākie vēlētāji un nodokļu maksātāji. Tāpēc likumsakarīgi būtu teikt, ka tieši vecākā paaudze un tās ieguldījums Latvijas veidošanā ir visbūtiskākais."
Kā skaidro Bikše, šis tēls ir vecākā gadagājuma cilvēks, kas skulptūrā ieguvis sievietes atveidu. Tas ir Atmodas dzinējspēks, pieredzes bagāts cilvēks, kas redzējis neatkarīgu valsti pirms okupācijas un bijis klāt neatkarības atjaunošanā. Vecākā paaudze ir cieņas simbols un vilcējspēks, kas nereti mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā tur kopā mūsu nācijas identitāti, pašapziņu un ģimeni. Tieši šādu - simboliski zeltītu, staltu un galvu augstu paceltu, mākslinieks to vizualizējis skulptūrā. Vecākā paaudze, māksliniekaprāt, ir tieši tāda – sirsnīga un dzīvesgudra sieviņa, tāpēc pārsteidz Velta Čebotarenokas izteikumi par to, ka neatkarību nevar simbolizēt šāds tēls. Vai no tā būtu jāsecina, ka vecākā paaudze Latvijas neatkarībā nav bijusi klātesoša un mūsdienu Latvijā neeksistē? "Laikā, kad sabiedrībā valda jaunības kults, sirmgalvju dzīves pieredze un viedums reti tiek pienācīgi novērtēts. Par maz vecākai paaudzei tiek teikts paldies par to, ka mēs, jaunākā paaudze, jau dzīvojam krietni labāk, nekā dzīvoja viņi. Skulptūra atgādinātu par paaudzi, kas ir atjaunojusi neatkarīgu Latviju, un tagad tiek godināta, novērtēta un apzeltītā bronzā celta uz postamenta," saka Bikše.
Jāpiebilst, ka darbs kā poliuretāna objekts tolaik vēl Jēkaba laukumā izstādīts pirms septiņiem gadiem, Laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit" programmā, bet tagad mākslinieks vēlās, lai šī skulptūra kļūst par pastāvīgu objektu pilsētvidē. Plānots, ka skulptūra tiks izstrādāta bronzā, tās virsma būs apzeltīta, savukārt postaments būs no melna granīta. Lēmumu par to, vai skulptūrai atrasties Neatkarības laukumā, jaunnedēļ lems Saeimas Izglītības un kultūras komisija.
Jau ziņots, ka 4. maija deklarācijas klubs nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli, norādot, ka "diemžēl laukuma veidols neatbilst šodienas priekšstatam par mūsdienīgu skvēru, kam būtu jāsimbolizē 1918. gada 18. novembra valstiskuma proklamēšanas un 1990. gada 4. maija neatkarības atjaunošanas akti".
Klubs uzzinājis, ka Bikše piedāvājis Neatkarības laukuma centrā novietot "zeltītu pensionāres tēlu ar izstieptu roku". Tas kluba biedru ieskatā nesimbolizē Latvijas valstisko neatkarību, bet tieši pretēji – izrāda pret to attieksmi, kas ietver "bezcerību, nabadzību, vīziju, kurā nav nākotnes".
Klubs lūdz Saeimai noraidīt šādu ieceri un izvērtēt iespēju piešķirt līdzekļus. Saeima šo jautājumu plāno izskatīt 12. decembrī, pieaicinot visas ieinteresētās puses.