Enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot ir ieguvis redzamu, taustāmu formu. Atklāšanas pasākuma laikā enciklopēdija "Muižas Latvijā" cilvēkos radīja milzu interesi, veidojot garas rindas, lai iegādātos unikālo enciklopēdiju.
"Esmu ārkārtīgi pateicīgs liktenim un cilvēkiem, kas palīdzējuši šim darbam tapt manas dzīves garumā. Muižas vienmēr man ir bijušas blakus – esmu piedzimis muižā, mācījies Cēsīs, katru dienu pa logu vērojot Cēsu pilsdrupas, bet vēlāk neilgu laiku dzīvoju Valmiermuižas tornī. Tā arī radās lielā interese par muižām. Apkopojot un pētot dažādus materiālus, jāatzīst, ka muižām diemžēl ir tendence iet bojā. No 2000 vēsturiskajām celtnēm vien vidēji 4% ir skatāmas. Tieši tāpēc šo darbu saglabāsim atmiņā kā ārkārtīgi svarīgu kultūras vēstures pieminekli. Man pat gribētos teikt, ka tas ir rekviēms muižām," turpina Mašnovskis.
Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atklāj, ka ar šīs enciklopēdijas izdošanu mēs esam liecinieki tam, ka ir tapis kaut kas 20. gadsimtam pavisam neraksturīgs: ""Muižas Latvijā" ir enciklopēdija, kas tapusi pēc "tālo laiku" principa – mēs visi zinām Johanu Kristofu Broci un viņa devumu kultūrā. Vitolds Mašnovskis ļoti līdzinās viņam, jo ar savu neatlaidību un cīnītāja garu ir paveicis darbu, kas mums visiem liek brīnīties. Mūsdienās pie līdzvērtīga apjoma materiāliem strādā vareni zinātniskie institūti ar iespaidīgiem resursiem un finansējumu, savukārt šīs enciklopēdijas autors ir paveicis milzu darbu paša spēkiem. Sākotnēji šķita, ka tas nav iespējams, bet autora lielā uzdrošināšanās un ambiciozais gars ir veicinājis kustību un cerams attīstību."
Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem.
Enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: "Latvijas muižu paspārnē ir izaugusi šodienas Latvijas modernā ekonomika. Vitolda Mašnovska rūpīgi daudzus gadus vāktais katalogs parāda, kādi mantinieki mēs šim muižu kultūras mantojumam esam, un kas mums vēl ir palicis, ko mantot un apsaimniekot. Tas, ko ir izdarījis Vitolds Mašnovskis, ir radījis pārskatu, cik šis kultūras mantojums ir vēl dzīvotspējīgs. Radītais pamats noderēs Latvijas kultūras un vēstures pētniekiem kā platforma tālākajiem pētījumiem, kas varēs būt vēl padziļinātāki un plašāki, ievirzīti noteiktos segmentos. Tie atklās par muižām vēl vairāk – kādi cilvēki muižās dzīvoja, strādāja, kā tie sarunājās, risināja konfliktus un daudzas citas attiecības."
Enciklopēdijas izdevēja, dizaina aģentūras DUE radošā direktore un māksliniece Inta Bērente-Strenga atzīst, kas viņu ir pamudinājis piekrist šī apjomīgā darba izdošanā: "Tā bija ideja par muižu reģistru, kas beidzot ir tapis enciklopēdiskā izdevumā 1.sējumā (A-H). Ar savu komandu, māksliniekiem Rihardu Delveru un Kārli Jakadelu, esam centušies panākt, lai enciklopēdiju radītu maksimāli kvalitatīvu un elegantu. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA "DUE" finansējumam un atbalstam, ir izdevies realizēt šo vērienīgo projektu un, lai izdotu enciklopēdijas nākamos sējumus, ceram arī turpmāk saņemt ilgtermiņa atbalstu un finansējumu."
Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā Ojārs Spārītis pasniedza Zinātņu Akadēmijas pateicības rakstu Vitoldam Mašnovskim par nozīmīgu un fundamentālu darbu kultūras mantojumu izpētē un saglabāšanā.
Enciklopēdijas pirmā sējuma (A–H) svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis, komponists un mūziķis Uģis Prauliņš, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzeja vadītāja un Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes locekle Ginta Linīte, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule un citi, kas iesaistīti unikālās enciklopēdijas tapšanā.
Enciklopēdijas pirmais sējums (A-H) būs nopērkams lielākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī Ziemassvētku Grāmatu tirdziņā, kas notiks Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā 14. decembrī no pulksten 11.00 līdz 18.30 un 15. decembrī no pulksten 10.00 līdz 15.00.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
